_Diena_ sāk pētījumu sēriju, cik naudas nedēļā ēšanai atvēl «vidusmēra» ģimene - tētis, mamma un divi bērni. Izvēlējāmies ģimenes, kur abiem vecākiem ir darbs. Vērojām, cik veselīga un sabalansēta ir ģimeņu ēdienkarte, - vai ģimenes neekonomē uz veselības rēķina vai, tieši otrādi, vēl būtu iespējams savilkt jostu, lai nopelnītā pietiktu arī izklaidēm, ceļojumiem un jauniem tērpiem. Gavaru ģimene **- Eva, Vilnis, Dinija (10) un Marko (4)** dzīvo Pierīgā. Eva ir internetportāla _Noslēpums.lv_ dibinātāja un uzturētāja, sākusi veidot arī grāmatu izdevniecību, lai publicēties varētu tie, kas uzrakstījuši savu pirmo grāmatu un nav vēl pazīstami lasītājiem. Vilnis ir autoatslēdznieks.
Gavariem pieņemts reizi nedēļā - parasti svētdienā - sanākt kopā un izdomāt, kāda būs nākamās nedēļas ēdienkarte. Lai varētu ar vienu veikala apmeklējumu sapirkt pārtiku nākamajām septiņām dienām un neiekristu kārdinājumā nopirkt kādu lieku produktu. Eva rāda lapiņas, uz kurām uzrakstīts, kas kurā dienā nedēļas laikā paredzēts vakariņām, jo brokastis gatavot nevienam nav laika.
Brokastīs, kā Vilnis stāsta, tiek izvārīta «kāda cīsa» bērniem vai apēsts kas cits tikpat ātri pagatavojams. Katrs paņem to, kas sirdij tuvāks: mazie - pa Actimel un pa biezpiena sieriņam, lielie - pa vārītai olai, omletes gabalam, rupjmaizes šķēlītei.
Darbdienu pusdienas un vakariņas tiek gatavotas iepriekšējā vakarā, jo Eva tās ņem līdzi uz darbu, arī vīrs tās ēd gan kā vakariņas, gan ņem uz darbu. Darba dienās visi pusdieno ārpus mājas. Protams, jāplāno arī nedēļas nogales ēdienreizes, kad visi ēd mājās.
Launagā visbiežāk ir kāds auglis: mandarīns, banāns, greipfrūts, jogurts, bērniem - pārslas ar pienu.
Pārskatot pēdējā laikā saplānoto, Evai pašai ir pārsteigums, ka galvenokārt vakariņās ēstas zupas. Visdažādākās - pupiņu, kāpostu, biešu. «Tas ir ļoti «pa lēto,»» atzīst Eva, ģimenei tas ir būtiski. Zupu arī vienkāršāk trauciņā paņemt līdzi nākamās dienas pusdienām. Var ieekonomēt gan laiku, gan naudu. Ir arī makaroni ar gaļu, slinkie tīteņi... Gaļu gan Vilnim gribētos biežāk. Tāpēc kotlešu vai šašliku prieki jāorganizē pašam. Sievietes šajā pasākumā iesaistās reti, aizbildinoties, ka gaļa galu galā tiek pievienota arī zupām, tāpēc par veģetāriešiem viņus noteikti saukt nevajag.
Neatņemama Gavaru ģimenes ēdienkartes sastāvdaļa ir salāti. Vasarā lielos daudzumos tika ēsti loki un citi zaļumi. Tagad biežāk tiek iepirkti Ķīnas kāposti. Pievienojot kukurūzu, zirnīšus vai ko citu pēc patikas, viens un tas pats produkts iegūst jaunas garšas nianses.
Gavaru ģimenē uzskata, ka, plānojot ēdienkarti visai nedēļai, var krietni ieekonomēt. Jo, braucot uz veikalu reizi nedēļā un skaidri zinot, ka vajadzēs apmēram četrus kukuļus rupjmaizes (baltmaize šajā mājā praktiski netiek ēsta), trīs, pat četrus litrus jogurta (jogurti tiek pirkti litra iepakojumos, kas izmaksā lētāk), četrus, pat piecus puslitra krējuma iepakojumus (krējums izkonkurējis majonēzi kā piedevu salātiem) un citas vajadzīgas lietas, varēs mierīgi paiet garām produktiem, kuri pievērš uzmanību ar košu iepakojumu, bet īstenībā ģimenes ēdienkartē nav nemaz vajadzīgi.
Šāda dzīves kārtība īsti neapmierina meitu Diniju - konfektes mammas iepirkumu ratiņos bieži netrāpās, tomēr, mirkli padomājusi, viņa atzīst, ka labāk tomēr ir ēst zupas un salātus nekā visādus našķus.
Eva vispār savas ģimenes ēdienkarti sauc par veselīgu. Viņasprāt, septiņu dienu garumā tiek ēsti dažādi produkti, saņemts viss nepieciešamais no atšķirīgām pārtikas grupām. Ēdienkartē ir pietiekams daudzums augļu un dārzeņu, un - galu galā - jo vienkāršāki ēdieni, jo cilvēka ķermenim labvēlīgāki. Starp citu, Eva vada motivējošas nodarbības tiem, kas grib zaudēt svaru, un ar savas ģimenes ēšanas paradumiem iepazīstina arī kursu apmeklētājas.