Es 2004.gada rudenī ierosināju pirmo rezolūciju par vēlēšanu krāpšanām Ukrainā. Tas, kāda būs Ukraina nākotnē, vai būs lielāks demokrātijas līdzsvars šajā reģionā, ir būtiski arī Latvijai. Gandarījumu radīja tas, ka programmā nacisma upuru piemiņas saglabāšanai iedabūjām arī totalitārā komunisma piemiņas iemūžināšanu un saglabāšanu. Rezultātā 10 miljonus eiro var izmantot arī totalitārā komunisma noziegumu piemiņas iemūžināšanai. Ir ļoti daudz darbu, kas kopā ar kolēģiem darīti. Viens, kas aizņēma laiku, ir mūsu situācijas pēc Otrā pasaules kara skaidrošana. Ždanokas kundze ar padomniekiem no Krievijas vēstniecības visu laiku iniciēja kaut kādus uzbrukumus. Ja nebūtu šādu mēģinājumu uzbrukt vai pārmest Latvijai, tad nebūtu nepieciešamības skaidrot.
Kas ir jūsu galvenie uzdevumi EP nākamajos piecos gados?
Tā ir Baltijas jūras stratēģija, ko sākām risināt. Tas ir Latvijai svarīgi, tur ir konkrēti fondi, investīcijas, lai attīstītu krasta joslu. Ir arī paredzēti projekti sadarbības stimulēšanai, mazo ostu, mazo vidējo uzņēmumu stimulēšanai, sadarbībai ap Baltijas jūru. Svarīga būs budžeta veidošana no 2014.gada. Mums ir svarīga ne tikai lauksaimniecības politika, bet arī zinātne un izglītība. Latvijā svarīga ir energodrošība. Ne tikai tāpēc, ka gāze kādreiz beigsies, bet arī tāpēc, ka mums šis piegādātājs ir viens un tas it kā strīdā ar Ukrainu ir atļāvies aizslēgt gāzes krānu, rezultātā ES radies jēdziens - energodrošība. Jāattīsta alternatīvie un atjaunojamie resursi - gan vējš, gan biogāze. Nevaru saprast, ka Latvijā parādās tādas izmaksas par šo biogāzes, vēja enerģijas iepirkšanu.
Kā jūsu nostāja ir savienojama ar līdzšinējo TP politiku enerģētikas jomā?
TP pārmet, ka tā kaut ko lobējot, bet neesmu dzirdējis, ka būtu kaut kas lobēts. Man liekas, ka ir paņemts un drusku pārspīlēts kāds TP izteiciens. Katrā gadījumā tādā diskusijā, kur TP liktu ilgtermiņa stratēģiju uz Gazprom, neesmu piedalījies. Runājot par iespējamu energodrošinājumu, pilnībā atbalstu to, ko Zinātņu akadēmija ir izteikusi - mums būtu iespējams taisīt AES. Tādi projekti bija jau boļševiku laikā, kad pētīja, vai [celt] Ignalinā vai Piltenē, un zinātnieki vairākas reizes šo jautājumu diskutējuši, ka tas būtu iespējams.
Latvijas faktu veiktā aptauja aprīlī liecina, ka par TP EP vēlēšanās gatavi balsot 2,1% vēlētāju. Vai tas ir iekšpolitikas dēļ, vai arī pats neesat bijis pietiekami pamanāms?
Aprīļa beigās tas bija pieaudzis līdz 4,5%. Skaidrs, ka tas ir saistīts ar iekšpolitiku, arī jūsu avīze nepalaiž garām nevienu dienu, kad nepiemin kaut kā slikti. Ja nevar citādi, tad vismaz kaut kur Šķēli piemin. Protams, neesmu varējis tā kā Ždanokas kundze ar vienu jautājumu strādāt, avīze un televīzijas aiz muguras. Drusku lielākas iespējas ir Robertam Zīlem, kurš ir arī partijas vadītājs. Arī Ģirts Valdis Kristovskis parādījās kā partijas vadītājs. Tāpēc viņu atpazīstamība ir lielāka, tā nav saistīta ar tiešo parlamenta darbu. Arī daži kolēģi ir izdarījuši partijai lāča pakalpojumu. Pēdējā laikā braucu pa Latviju runāt ar cilvēkiem, tiešais kontakts var būt noderīgs. Tas ir interesants fenomens, līdzīgi kā ar PCTVL - aptaujās procents bija mazāks, jo cilvēki kautrējās teikt, ka viņi par to balsos. Tagad, šķiet, ir līdzīgi, daudzi it kā neizlēmušie nesaka, ka balsos par TP.Pilnu interviju lasiet portālā www.diena.lv