Diena jau rakstīja, ka Konkurences likums paredz, ka apvienošanās darījumos, kad abu tirgus dalībnieku kopējais apgrozījums pārsniedz 25 miljonus, ir jāsaņem KP atļauja. RPK un VP kopējais apgrozījums pērn bija 83 miljoni latu. Uzņēmumi savstarpēju akcionāru saistību noliedz, tādējādi nepastāv arī jautājums, vai viņi plānotu apvienoties. Tajā pašā laikā zīmīgi, ka VP saimnieks J. Varovs, kurš vairāk pazīstams kā nekustamo īpašumu uzņēmējs, savā Piemaskavas kompleksā Riga Land telpas izīrējis tieši A. Bezhmeļņicka uzņēmumam Unimilk, par ko ziņo Dienas Bizness. Tāpat zīmīgi, ka pirms kāda laika viens no RPK akcionāriem Ivars Strautiņš izteicās, ka šāda apvienošanās būtu ļoti lietderīga. Vēlāk gan tās no RPK puses tika traktētas kā I. Strautiņa pārdomas.
KP pārstāve Inita Kabanova, komentējot situāciju, skaidroja: «Atsevišķu uzņēmēju savstarpējās biznesa saiknes atsevišķos projektos nebūtu pietiekams pamats uzskatīt par apvienošanos saskaņā ar Konkurences likumu, taču KP ir tiesīga prasīt un prasīs informāciju par uzņēmumu veiktajiem darījumiem, lai varētu izvērtēt, vai nav notikusi nepaziņota apvienošanās.» Viņa arī norāda - pat ja uzņēmumi nav apvienojušies, tie nedrīkst savstarpēji vienoties par cenām un darbību, kas būtu uzskatāma par karteļa vienošanos.
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kura uzņēmums Prudentia kā konsultants piedalījās VP darījumā, uzskata, ka par konkurenci jebkurā gadījumā nav vērts bažīties, jo abi uzņēmumi pat kopā nav tik vērti, cik, piemēram, ir Lietuvas lielākie pārstrādātāji, kuri arī ietekmē cenas Latvijas piena tirgū. «Žēl, protams, ka Latvijas piensaimnieki paši nesaprata, kā šo tirgu iekarot apvienojoties, ko savulaik izdarīja leiši, bet nu to dara Krievijas investori, bet kopumā ekonomikai tas nāks tikai par labu,» uzskata Ģ. Rungainis. Viņaprāt, ir jāizmanto situācija, ka blakus esošajā Krievijas tirgū pienu vēl ilgu laiku nesaražos nepieciešamajā apjomā. «Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums ir tikai sestais lielākais Baltijā,» pauž Ģ. Rungainis.