Ja Mandātu, iesniegumu un ētikas komisija aizklātā sēdē, klātesot Valsts valodas centra pārstāvjiem, to uzskatīs par pamatotu, piecu mēnešu laikā būs jāpārbauda deputāta valsts valodas zināšanas un Valsts izglītības satura centram būs jāsniedz atzinums Saeimai.
Ja vismaz desmit deputātiem rodas šaubas par kāda kolēģa valsts valodas prasmi tādā līmenī, lai veiktu profesionālos pienākumus - piemēram, spētu ziņot par likumprojektu Saeimas sēdē un pilnvērtīgi iesaistīties komisijas sēžu diskusijās -, viņi var lūgt prezidiju nosūtīt deputātu uz valsts valodas prasmes pārbaudi. Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas atzinums jāskata Saeimas sēdē. Par deputāta nosūtīšanu uz pārbaudi Valsts izglītības satura centrā jālemj Saeimai. Ja tiek konstatēts, ka deputāts nepārvalda latviešu valodu, lai pilnvērtīgi veiktu savu darbu, Saeima pēc Mandātu komisijas ierosinājuma var lemt par viņa izslēgšanu no parlamenta sastāva. Deputātam ir tiesības apstrīdēt pārbaudes atzinumu likumā noteiktā kārtībā.
Saeima speciālu darba grupu Kārtības ruļļa grozījumu sagatavošanai izveidoja pēc tam, kad nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK ierosināja no Saeimas sastāva izslēgt Saskaņas centra deputātu Valēriju Kravcovu (SC), kurš bija atteicies latviski atbildēt uz žurnālistu jautājumiem. Tagad V. Kravcovs jau divreiz ir uzstājies Saeimā ar iepriekš sagatavotu runu. SC deputāti arī Juridiskās komisijas sēdē izteica šaubas, vai ir iespējams noteikt kritērijus, pēc kuriem vērtēt amata pienākumu veikšanai nepieciešamās valodas zināšanas. Valērijs Agešins arī uzskata, ka šādas lietas ierosināšana būtu iespējama pēc vismaz 34, nevis desmit deputātu priekšlikuma. Viņaprāt, deputātu zināšanas var apšaubīt tikai viņa vēlētājs. V. Agešins arī norādīja, ka visās frakcijās ir pa deputātam, kas nekad neuzstājas Saeimas tribīnē.
Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš atzina, ka tā nav laba prakse un komisijās vajadzētu dot iespēju par likumiem referēt pilnīgi visiem deputātiem. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) arī noraidīja SC deputātu bažas, ka Kārtības ruļļa izmaiņas varētu izmantot, lai izrēķinātos ar politiskajiem konkurentiem. «Mērķis ir panākt, lai deputāti varētu aizstāvēt savu vēlētāju intereses un referēt Saeimā,» teica I. Čepāne.