Tā šķiet. Ungārijā redzam ļoti lēnu, bet noteiktu IK pieaugumu. Bezdarbs ir nedaudz samazinājies - mazāks par 11%. Kļūst aizvien labāk.
Vai tiešām diskusiju ar SVF dēļ?
Nē. Iepriekšminēto pašreizējās un iepriekšējās valdības soļu un krīzes vadības dēļ.
Taupības pasākumi Ungārijā risinās jau kopš 2006. gada. Vai tie tiešām darbojas?
Liela problēma ir Ungārijas milzīgais parāds. Galvenais ir uzlabot Ungārijas ekonomikas atmosfēru. Valdības programmas nosaukums ir Krīzes vadība un izaugsme: stratēģija spēcīgai Ungārijai. Tas pats moto ir mūsu prezidentūrai ES: mēs cīnāmies par spēcīgu Eiropu. Mēs sakām, ka stiprai Eiropai vajag stipru Ungāriju. Protams, vajag nacionālo programmu, bet nacionālā programma var būt veiksmīga tikai tad, ja visas Eiropas krīzes vadība ir veiksmīga.
Vai konstitucionālās tiesas pilnvaru samazināšana un citas drastiskas izdarības nav valdošās partiju apvienības baiļu pazaudēt absolūto vairākumu dēļ?
Ir normāli, ja opozīcija kritizē un apspriež likumu izmaiņas, tomēr tās nenozīmē, ka Ungārija vēršas pret demokrātiju. Un tās nenozīmē, ka kāds tagadējā parlamentā - gan opozīcija, gan valdības koalīcija - vai Ungārijas politikas elites līderi nebūtu demokrāti.
Kas nogāja tik greizi, ka Ungārijai bija jāveido jaunais mediju likums, kurā ir 194 lappuses? Vai tam pretī ir tik pat liela problēma?
Iepriekšējais mediju likums nebija atbilstīgs laikam. Dažas eksistējošās regulas tika pārņemtas, un ir arī zināms progress regulēšanas ziņā. Kopumā ņemot, šīs mediju likuma regulas ir absolūti atbilstīgas Eiropas vadlīnijām. Ungārija ir nosūtījusi oficiālo mediju likuma versiju Eiropas Komisijai. Premjers Viktors Orbāns arī paziņoja: ja kaut kas nebūs pareizi likuma tekstā vai radīs kādu pārpratumu, tad Ungārija būs gatava mainīt likuma tekstu.
Diemžēl diskusija par mediju likumu Ungārijā nav profesionāla, bet gan politiska. Un žēl, ka ārzemju prese pārņēma šos ļoti vispārējos argumentus. Kādas valsts likumu var un, iespējams, ir jākritizē, bet nedrīkst apvainot valsti, neiepazīstoties ar faktiem. Es runāju par apvainošanu, nevis kritiku.
Ja likumdevēji bija pārliecināti par to, ko dara, kāpēc tad šī Orbāna kunga atruna, ka mediju likumu varētu arī mainīt?
Ungārija ir pārliecināta, ka likuma teksts ir pareizs. Bet mēs nevēlamies tikt apvainoti vai ka šāda diskusija un nepareiza interpretācija apēno Ungārijas prezidentūru.
Vai nedomājat, ka mediju likums varētu traucēt Ungārijai ES prezidentūras pienākumu pildīšanā? Piemēram, attiecībā uz Austrumu partnerību. Vai šīs partnerības valstis nevarētu norādīt - paskatieties vispirms paši uz sevi?
Diskusijas par šo un citiem likumiem ir jānoliek uz pareizā plaukta. Proti, EK neviens nav teicis, ka Ungārija varētu būt neefektīva, lai darītu labāko, ko spēj, pārstāvot ES prezidentūras laikā. EK prezidents Ž. M. Barrozo kungs pats paziņoja: «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Ungārijā ir demokrātija.» Šī ir demokrātiska valsts. Un kritika ir normāla parādība. Tomēr Ungārijas gatavība prezidentūrai un tās efektivitāte nav apšaubīta. Tās programmu izstrādājām kopā ar EK, un sadarbība ar komiteju un dalībvalstīm notiek.
Atgriežoties pie Austrumu partnerības, kas ir ļoti svarīga mūsu prezidentūras daļa, domāju, ka Ungārija ir pilnā mērā pilnvarota koordinēt šo programmu. Tā ir viena no svarīgākajām programmām arī Latvijai. Pats svarīgākais pašlaik ir Austrumu partnerības otrajā samitā maijā pie mums Budapeštā izstrādāt partnerības plānus ar katru valsti, ņemot vērā to īpatnības, politisko un sabiedrības attīstību un to iespējas sastrādāties.
Viens no svarīgajiem Ungārijas prezidentūras mērķiem ir demogrāfijas veicināšana. Jautājums: kā?
Pieminēju valdības ekonomikas programmu, kurā svarīgs mērķis ir palielināt Ungārijas iedzīvotāju skaitu divdesmit gados par vienu miljonu. Visiem valdības pasākumiem šis izaicinājums ir jāatbalsta. Ļoti svarīgi ir atbalstīt sievietes un mātes, lai viņas var dzīvot mājās vai iesaistīties nepilna laika darbā. Tikai ar politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem nepietiek. Ir jāmainās mūsu sabiedrībai un pat vēl plašāk - globālas kopienas uzskatiem, mūsu attieksmei.
Pilna intervija - www.diena.lv