Šovasar notiks jau 40. ikgadējie Latviešu mūzikas svētki, kuros veselu nedēļu gan topošo mūziķu, gan mūsu lielmeistaru koncertos katru dienu skan tikai latviešu mūzika, sapulcējot pat simfonisko orķestri. Mūzikas skolai pirms septiņiem gadiem uzbūvēta otra ēka kādreizējā zirgu pasta mūros. Kumsārs zina stāstīt, ka te savos koncertbraucienos zirgus mainījuši pat Berliozs, Lists, Paganīni un Šūmanis. Kamēr pārjūgti zirgi, skrējuši eglītēs «krūmiņos». Klasē, kurā orķestra Sinfonietta Rīga koncertmeistares Martas Jagmanes skolotāja meklējusi vietu, kur nepil no griestiem, tagad ir Zvaigžņu zāle. Otrajā stāvā ir arī Saules zāle un Laimdotas zāle, kur bieži notiek koncerti. Lielākos gan rīko pilsētas kultūras namā, kura zāli un pirms četriem gadiem iegādāto jauno _Steinway_ koncertflīģeli pianists Vestards Šimkus sauc par vienu no labākajiem Latvijā. Kopš tas iegādāts, starptautiski atzītais pianists Madonā koncertē katru gadu, šoziem sniedzis jau ceturto soloprogrammu. Interese bijusi tik liela, ka ar 404 sēdvietām bijis krietni par maz. Vestarda Šimkus cienītāji, elpu aizturējuši, klausījušies uz kāpnēm un pat garderobē. Šopavasar te pirmoreiz notiks starptautisks jauno pianistu konkurs. Lai pārliecinātu par nepieciešamību iegādāties kvalitatīvu koncertinstrumentu, A. Kumsārs domē aicinājis salīdzināt _kukuruzņiku_ ar pasažieru laineri _Boeing._ «Kumsārs madoniešus ir pieradinājis pie labas mūzikas, un nopietnā mūzika mūsu pilsētā tagad ir īpašā cieņā. Klausītāju bieži vien ir vairāk nekā popmūzikai,» mums stāsta pilsētas kultūras nama direktore režisore Skaidrīte Strode. Šopavasar, par spīti niecīgajai darba samaksai (minimālo algu saņem tikai dažu Dziesmu svētku kolektīvu vadītāji, pārējie - Ls 48 līdz 70 uz papīra!) un ēkas pārbūves procesa radītajai šaurībai, kultūras namā darbojas 37 mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi. To vidū arī slavenā tautas tēlotājmākslas studija _Madona,_ pūtēju orķestris, divi kori, tautas deju ansamblis.
Latvijas pilsētvēstures kontekstā Madona vēl ir ļoti jauna - šogad tā svinēs tikai 85 gadu jubileju un nevar lepoties ar senām kultūras tradīcijām. Toties te atrasts viens no senākajiem kapukalniem Latvijā - arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas liecina par cilvēku klātbūtni jau kopš otrā gadu tūkstoša pirms mūsu ēras. Muzeja 215 tūkstošu vienību krājumā, kas ir viens no lielākajiem visā Vidzemē, glabājas gan novadnieku gleznas, gan tautastērpi, gan Jāņa Zābera vēstules un klavieres, kuru stāsts saistīts ar komponistu Emīlu Dārziņu. Muzejs lepojas ar vienu no vislabākajām izstāžu zālēm Latvijā, trijās zālēs ir dabiskais apgaismojums no griestu logiem. «Gleznām tas ir ideāls apgaismojums», paskaidro zāles pārzine māksliniece Inese Jakobi. Kopā ar fotogrāfu to arī izbaudām Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas izstādē. Iespaidīgi! Rīgā ko tādu neredzēt! Muzeja direktore Līvija Zepa savukārt priecājas, ka pilsētas pašvaldība atbalstījusi muzeja bezmaksas apmeklējumu visām novada skolām.