Krīzes sākumā atsevišķu valstu starpā bija lielas atšķirības fiskālās rīcības brīvības apjoma ziņā. Tas lielā mērā bija iepriekšējos gados īstenotās politikas rezultāts - faktiski, liela daļa valstu nedarīja pietiekami daudz, lai «labajos laikos» konsolidētu valsts finanses. Tādēļ nav jābrīnās, ka, krīzei sākoties, dažas valstis nevarēja atļauties dāsnas stimulu paketes. Tomēr būtu nepareizi secināt, ka šī iemesla dēļ ES būs «sašķelta».
Vai finanšu palīdzība, kuru ES piešķīrusi Latvijai, jūsuprāt, bija savlaicīga un pietiekama?
Jā, domāju, ka bija. Kad Latvija, Ungārija un Rumānija lūdza palīdzību, to lūgumi tika ātri izskatīti. Latvijai tika piešķirts 3,1 miljards eiro. Taču tā nav vienīgā palīdzība. Finansējuma apjoms, kas ienāk Latvijā no ES centrālā budžeta infrastruktūras finansējumam vai palīdzībai darbinieku mācībām, arī ir ļoti nozīmīgs un veido 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
Vai Māstrihtas kritēriji nav kļuvuši situācijai neatbilstoši, ņemot vērā to, ka tiem šodien neatbilst vairākas esošās dalībvalstis?
Eiro ieviešanas priekšnosacījumi, kas ir vērsti uz ilgtspējīgu konverģenci, ir ES monetārās savienības pārvaldes neatņemama sastāvdaļa. Šajos grūtajos laikos arguments par labu uz stabilitāti orientēta rāmja saglabāšanai eirozonas paplašināšanā ir tikpat spēcīgs kā agrāk.
Kas jums šodien Latvijā sagādā vislielākās galvassāpes?
Man šķiet ļoti būtiski, lai Latvijas varas iestādes, kā arī koalīcijas un sociālie partneri pilnībā saprastu Latvijas ekonomiskā un finanšu stāvokļa nopietnību un atbalstītu valdības rīcību stabilizācijas programmas ieviešanā, kuru palīdz nodrošināt ES, SVF un citi aizdevēji. Pirmais uzdevums ir rūpīgi izpētīt ministriju priekšlikumus, lai identificētu budžeta ietaupījumus. Komisija ir piešķīrusi pirmo miljardu eiro, un otrais maksājums gaidāms jūlijā. Taču par to tiks lemts tikai pēc tam, kad tiks pieņemti budžeta grozījumi. ES izrāda solidaritāti ar Latviju, bet Latvijas sabiedrībai, sociālajiem partneriem un politiskajam spektram ir jāapvienojas atbalsta soļiem, kas nepieciešami, lai stabilizētu stāvokli.
Ekonomisti norāda, ka strukturālo reformu trūkums bremzē Latvijas ekonomikas atkopšanos. Vai jūs piekrītat šādam viedoklim?
Kopumā es šādam viedoklim piekrītu. Kā mēs redzam, daudzie vājie punkti finanšu struktūrā un politikas vadībā radīja lielu nelīdzsvarotību, padarot Latviju īpaši viegli ievainojamu krīzes un lejupslīdes laikā.