No trakākā normālāko
Lai arī bērnībā kļūt par frizieri nesapņoja, Kristians bijis ierauts šajā mākslinieciskajā vidē, jo mamma Gaida Zveja bija viena no pazīstamākajām frizierēm, kas kopā ar kolēģēm izstrādāja jaunas frizūras, griezumus, metodiku, viņas vadībā citi paaugstināja kvalifikāciju. «Tas bija interesanti un aizraujoši. Redzēju, kā cilvēki dara darbu ar visu savu būtību, no sirds. Šī vide noteica manu izvēli.» Kristians apgalvo, ka viņam nav bijis tādas dienas, kad jāmostas ar nepatīkamām emocijām - ai, atkal uz darbu… Darbs jāmīl, tad var piekrist pētījumam, ka frizieri ir vieni no laimīgākajiem savā profesijā, Kristians teic.
Pamatus viņš apguvis pie mammas kolēģēm, jo pārliecinājies, ka tuvu radinieku grūti uztvert par skolotāju, taču ir ļoti būtiski nokļūt pie pareizā pedagoga, kas spēj aizraut un iedegt uguntiņu. Kad pirms pusotra gada amata noslēpumus Kristians sācis mācīt citiem, atklājis daudz jauna arī sev pašam. Viņš atceras, kā pats mācījies - meistars nogriezis vienu šķipsnu, viņš nākamo, līdz pielecis, kas un kā notiek. Karjeras sākumā gan gadījies visādi - te par daudz aizrāvies, te nav pamanījis, ka mati aug īpatnēji, tad centies no trakākā varianta uztaisīt normālāko. Kristians uzsver - ja kļūda nav labojama, tas godīgi jāatzīst, klienti parasti atklātību novērtē pozitīvi.
Modernais Čaplins
Joprojām gadoties kaprīzi klienti, bet, ja viņi ierodas atkārtoti, Kristians secina, ka tas, ko un kā viņš dara, viņus visumā apmierina, tādēļ kaprīzes vairs neuztver saasināti, bet pieņem, ka varbūt cilvēkiem tāda daba - piekasīties. Ir bijis arī tā, ka cilvēks lūdz izveidot ko sev gaužām nepiemērotu. Seko dilemma - teikt vai ne, ka labāk šādu variantu nevajadzētu. Ja tas tiek uzstājīgi pieprasīts, var lūgt nevienam neteikt, kas to paveicis, Kristians nosmej. Pēc viņa domām, friziera galvenais uzdevums ir sajust cilvēka būtību un prast to atspoguļot viņa ārienē - matu sakārtojumā. «Katrs domājam un redzam atšķirīgi. Vienam mans rokraksts var patikt, citam tas var šķist nepieņemams. Katram meistaram ir savs klients, un otrādi.»
Un kas tagad modē - gari, īsi, zaļi, sarkani mati? Kristians atbild - modē ir justies harmonijā ar sevi. «Moderni, ja cilvēks ir vienā veidolā jeb tēlā. Ja viņš būs izturēts Čārlija Čaplina tēlā un tas piestāv viņa būtībai, tad viņš būs moderns,» Kristians teic. Tā kā vēsture attīstās pa spirāli, apmēram jau varot prognozēt, kas sagaidāms modes pasaulē. Bieži, griežot un veidojot matus, rodoties ideja kam vēl neizmēģinātam, taču pēc neilga laika profesionāļu žurnālā jaunāko kolekciju paraugos nākas pamanīt tieši tādu formu. Domas mēdz pārraidīties.
Svešas enerģijas laukā
Frizierim jāizjūt cilvēki, lai būtu uz viena viļņa, lai zinātu, kad runāt, kad paklusēt. Šajā profesijā jārēķinās, ka visu laiku notiek enerģijas apmaiņa, jo matos sakrājas gan pozitīvais, gan negatīvais, no tā jāiemācās norobežoties. Gadās dienas, kad pēc viena diviem klientiem spēki ir izsīkuši, bet bijis arī tā, ka dienā apkalpojis 18 cilvēku, bet vakarā vēl ir enerģija, lai dotos izklaidēties, Kristians stāsta. Darbs fiziski ir diezgan smags, jo visu dienu jāstāv kājās, bet rokas pārsvarā ir paceltas. Lai arī frizētavās ir noteiktas darba stundas, daždien pēdējais pieraksts ir pusnaktī. Pie profesijas mīnusiem var pieskaitīt arī darbu ar ķimikālijām. Esot labi profesionāļi, kuriem nācies mainīt nodarbošanos, jo rodas alerģija pret matu krāsām, citi nevar strādāt bez respiratora, ja jāveido ilgviļņi.
«Frizieri fiziskā ziņā ir ļoti izturīgi,» stāsta Kristians, kurš pats formu uztur ar džudo. Viņš atceras, ka prakses sākumā kāds klients nicīgi pārmetis: ko tu, jauns džeks, izvēlējies kļūt par matu cirpēju, tas nav vīrišķīgs darbs! Tomēr agrāk frizieri vīrieši cits citu Rīgā pazinuši, tagad šo nodarbi izvēlas arvien vairāk jaunekļu, arī vīru ar pieredzi citā profesijā.
Galva un desmit pirkstu
Kristians vairākus gadus bijis kosmētikas firmas Wella treneris - semināros uzzinājis par jaunākajiem produktiem, to īpatnībām, lietojumu, pēc tam informējis kolēģus Latvijā. Pieredze gūta arī starptautiskos konkursos.
Kristians stāsta, ka ceļojot vienmēr ir interese ielūkoties frizieru salonos. Nesen Itālijā noskuvis bārdu, jo pie mums to vairs nedara. Londonā, ejot garām ļoti dārgam salonam, pamanījis, ka jauns kolēģis kundzītei gados matu griezumu veido «galīgi garām». «Lai arī Latvijā esam perifērijā, zinām jaunākās tendences, tehnoloģijas, paņēmienus, esam lietas kursā par visu, jo notiek dažādi kursi, semināri, pieredzes apmaiņā brauc kolēģi no ārzemēm. Strādājam labā līmenī,» Kristians ir pārliecināts. Friziera panākumu noslēpums, viņaprāt, slēpjas galvā, desmit pirkstos un attieksmē pret to, ko dari, citādi var mēnešiem sēdēt tukšā frizētavā bez klientiem.