Latvieši. Lokās mēle, iztur mugura

Jā, latvieši ir kā žurkas, kuras bēg no grimstoša kuģa, kā žurkas, kuras spējīgas piemēroties jebkuriem apstākļiem un izdzīvot. Es nenosodu, es vienkārši nesaprotu. Kā var iemainīt priežu un jūras smaržu tvanīgā augusta pievakarē, pirmo sniegu, Ziemsvētku egles un sveču smaržu, kad visa pasaule ietinusies baltās kupenās, ievu un ceriņu rūgteno aromātu un putnu dziesmas pavasara rītos, vīstošu Jāņu zāļu skurbinoši apdullinošo smaržu un krītošo rudens lapu aromātu pret "labāku" dzīvi svešā zemē. Patiesībā jau cilvēkam nevajag daudz- trīs saujas ēdiena dienā, jumtu virs galvas un kādu drēbi mugurā ( un nevajag pakļauties preses un tā saucamās sabiedrības spiedienam, ka bez Manolo kurpēm un Pradas somiņas tu neesi nekas). Ak vai , cik daudz grāmatu var nopirkt par vienu šādu kurpju pāri, nemaz nerunājot par kartupeļiem- sanāk vesels kalns.