Angļu - nemainīgi topā
Vislielākā interese patlaban tradicionāli ir par angļu valodu un kopš pagājušā gada arī par zviedru valodu, stāsta Skrivanek Valodu skolas vadītājs Einārs Meija, skaidrodams, ka pēdējo lielākoties mācās darbam ārzemēs. Pēc eksotiskākām valodām - itāļu, franču, spāņu - pieprasījums krietni krities. «Agrāk cilvēki nāca apgūt valodas pamatus, piemēram, pirms ceļojuma, tagad vairs ne,» saka E. Meija. Viņš stāsta, ka darba devēji joprojām sūta savus darbiniekus apgūt darbam nepieciešamu svešvalodu, tiesa, pārdesmit cilvēku grupu vietā tagad valodu mācības tiek nodrošinātas nedaudziem, pārsvarā vadītājiem. Uzņēmumiem intensīvi koncentrējoties uz eksportu, apgūta tiek gan angļu valoda, gan lietišķā krievu valoda. Pieprasījums pēc valodu mācību formām nav īpaši mainījies - cilvēki vēlas mācīties klātienē, un e-mācības nav ļoti populāras, komentē E. Meija. Viņš arī piebilst, ka noteicošais arguments valodu mācībās ir un paliek kursu cena, tomēr tie, kas sākuši svešvalodu apgūt, novērtē kursu kvalitāti, par ko ir gatavi maksāt arī vairāk.
Angļu valoda ir topā arī NVA piedāvātajās valodu mācībās bezdarbniekiem. To apgūst gan gados vecāki, gan jaunāki cilvēki. Augusta beigās uz angļu valodas apguvi bez priekšzināšanām NVA bija pieteikušies 8273 cilvēki, un līdz jūlija beigām tajā bija iesaistīti 2709 cilvēki, stāsta NVA Pakalpojumu departamenta Apmācību nodaļas eksperte Maija Zariņa. Angļu valodas mācībās ar priekšzināšanām šie skaitļi bija attiecīgi 4322 un 1490. Savukārt nākamās plašākās mācības gan pēc pieteikumiem, gan pēc iesaistīto cilvēku skaita NVA norit latviešu valodas zemākā un vidējā līmeņa apguvē - katrā no šiem kursiem pieteikušies vairāk nekā 3000 bezdarbnieku un apmācīti tiek vairāk nekā 1000. To, kuriem nav latviešu valodas atestācijas, no vairāk nekā 170 000 bezdarbnieku joprojām ir tuvu 22 000, liecina NVA statistika.
Jāprot brīvi runāt
Darba devēji no esošajiem un potenciālajiem darbiniekiem patlaban visbiežāk prasa latviešu, krievu, angļu un vācu valodas prasmi, turklāt tādu, lai speciālistu līmenī komunikācija būtu tiešām brīva, nevis aprobežotos tikai ar sarunvalodas frāzēm, norāda gan M. Zariņa no NVA, gan CVO Recruitment&Simplika uzņēmumu grupas vadītāja Latvijā Jūlija Artjuhova. Svešvalodu prasme kļuvusi vairāk pieprasīta visdažādāko līmeņu amatiem - sākot ar vadītājiem, beidzot, piemēram, ar mehāniķiem, jo arī viņi tieši kontaktējas ar ārvalstu speciālistiem. M. Zariņa teic, ka valodu zināšanas tiek prasītas apkalpojošā sfērā strādājošajiem, sabiedrisko attiecību, mārketinga un reklāmas jomā, loģistikā, kravu un pasažieru pārvadājumos, J. Artjuhova piebilst, ka arī pārdošanas/eksporta, nereti arī iepirkumu speciālistiem, vadības asistentiem. Galvenokārt tas saistīts ar darba devēju izvēršanos ārvalstu virzienā, bet atsevišķs stāsts ir par ārzemju uzņēmumu ārpakalpojumu centriem, kādu Latvijā kļūst arvien vairāk, - vai tā būtu loģistika, IT serviss vai zvanu centrs. «Mēs savā praksē šādam biznesam esam meklējuši gan IT, gan personāla, gan finanšu un iepirkumu speciālistus ar vācu, spāņu, itāļu, norvēģu un pat flāmu valodas zināšanām,» iezīmē J. Artjuhova un piebilst, ka tiem uzņēmumiem, kur notikusi resursu konsolidācija Baltijas mērogā un, piemēram, kāda noteikta funkcija izvietota vienā valstī, būtiska priekšroka ir tiem darbiniekiem, kas prot arī lietuviešu vai igauņu valodu. Savukārt M. Zariņa stāsta, ka, veicot ikgadējo darba devēju aptauju, pieprasījuma palielināšanos pēc itāļu, franču, spāņu, zviedru, norvēģu, dāņu un somu valodas prasmēm pamanījusi arī NVA un šoruden izsludinās iepirkumu izglītības iestādēm, kas varētu šīs valodas mācīt bezdarbniekiem.
Ir, kur augt
Kopumā valodu prasmju ziņā Latvijas iedzīvotājiem vēl ir, kur augt, atzīst ekspertes. «Nereti pretendenti uz vakanci angliski labi sazinās rakstiski, bet nevar brīvi sarunāties. Savukārt jauniešus vēl un vēlreiz mudinām apgūt krievu valodu, jo arvien vairāk uzņēmumu Latvijā veido sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju, citām bijušajām NVS valstīm. Latvija ir maza valsts, un nekad nebūs tā, ka savā tirgū varēsim iztikt tikai ar pāris valodām. Svešvalodu prasme ir mūsu izdzīvošana un lielā priekšrocība,» saka J. Artjuhova. Darba meklētājiem viņa gan iesaka savas valodu prasmes CV nepiepušķot, neminēt arī tādus «brīnumus» kā «saziņa ar vārdnīcas palīdzību» vai «spēja identificēt tekstu». Ja valodas prasme aprobežojas ar atsevišķām frāzēm, tās par pamatzināšanām nevar uzskatīt, bet, norādot «teicamu» valodas prasmi, jārēķinās, ka arī darba intervija var notikt šajā valodā.
Valodu apguve, lai gan nepieciešama, daudziem tomēr nav viegla, novērojusi M. Zariņa. «Gados vecākiem cilvēkiem ir problemātiskāk apgūt jaunas valodas, mobilizēties intensīvām mācībām, jo ir bijis liels pārtraukums kopš iepriekšējās izglītības ieguves. Daļai NVA klientu ir mācīšanās grūtības - nespēja iegaumēt, atmiņas un koncentrēšanās problēmas.» Problēma ir arī tad, ja cilvēks, kurš valodu apguvis, to pēc mācībām neizmanto praksē - tad viss ātri aizmirstas.