Duets Musiqq nav pirmie Latvijas pārstāvji, kas Eirovīzijā paliek aiz strīpas - finālā neiekļuva ne Aishai Norvēģijā 2010. gadā, ne Intars Busulis Maskavā 2009. gadā. Pēdējais ievērojamais Latvijas uznāciens Eirovīzijā bija 2005. gadā, kad duets Valters & Kaža ieguva 5. vietu - viņu sekotāji Cosmos, Pirates of The Sea un Bonaparti.lv palika vien otrajā desmitniekā. Kopīga izskaidrojuma nav, ir pārliecināts komponists Zigmars Liepiņš, kurš norāda, ka katrā gadījumā apstākļi bijuši dažādi. «Musiqq daudz ko pārmest nevar, puiši bija tādi, kādi bija, savu spēju robežās, bet viņi nav superzvaigznes un arī nebūs, jo tagad ir apcirpti spārni. Aisha izgāzās, jo neizdarīja to, kas viņai bija jāizdara, Musiqq visu izdarīja.» LTV1 direktore Baiba Šmite gan neuzskata, ka situācija būtu traģiska: «Arī materiāli attīstītākām valstīm ir slikti rezultāti vairākus gadus pēc kārtas.»
Blāvi un neizteiksmīgi šova elementi, kā arī nepārdomāts skatuviskais izskats - šādu vērtējumu izpelnījās gan Aisha pērn, gan Musiqq šogad. B. Šmite Dienai atzina, ka LTV bijusi pārāk lojāla pret mūziķiem un pārāk respektējusi viņu izpausmes - Musiqq mūziķi vēlējušies izskatīties tieši tāpat kā nacionālajā izlasē. Taču videografika uzstāšanās laikā bijusi tikai vācu režisoru pārziņā. «Arī man Latvijas priekšnesumi ir likušies patumši, taču tas ir, kā mūs redz,» uzskata B. Šmite. «Uz Eirovīzijas skatuves ir tingeltangeļi, cirks un pigoriņi. Jāskatās, ko televīzija var atļauties. Aishas uznāciens bija katastrofa ar galdautu uz galvas, arī Musiqq nebija veiksmīgāki,» pauž ilggadējais Eirovīzijas komentētājs Kārlis Streips.
«Tas ir totāls budžeta trūkums pasākuma sagatavošanai. (..) Nekas netiek nodrošināts,» skarbs izteikumos ir Guntars Račs, kura kompānija Mikrofona ieraksti pārstāv Musiqq. «Kad Latvija tiek pārstāvēta Expo, tam tiek paredzēti budžeta līdzekļi, ja Eirovīziju uztveram kā Latvijas misiju Eiropā, arī tai ir jāparedz finansējums,» uzskata G. Račs. G. Račs skeptiski izsakās arī par Ventspils finansējuma lomu: «Tas, ka Eirovīzija nodrošina reklāmas pasākumu vienai pilsētai, ne LTV, ne mūziķiem neko nedod, turklāt mūziķiem braukt uz Ventspili ir apgrūtinoši.»
Vairākas valstis savus pārstāvjus Eirovīzijā izvēlas nevis pēc skatītāju balsojuma, bet gan žūrijas vērtējuma. «Vienu gadu var pamēģināt tādu modeli, taču, vai tā būs panaceja, es nezinu,» atzīst G. Račs. Arī Z. Liepiņš ir pārliecināts, ka žūrija nav glābiņš, taču viņš rosina pārdomāt sistēmu. «Izskatās, ka Mikrofona ieraksti uzņēmušies vadošo lomu - izbīda pazīstamākos mūziķus, un skatītāji balso par tobrīd populārāko,» spriež Z. Liepiņš. Organizatoriem būtu jāpārskata Eirovīzijas nacionālās atlases statūti, kas paredz, ka dziesmas var iesniegt tikai Latvijas autori, domā K. Streips, jo tā dēvētais Eirovīzijas formāts citur, īpaši Skandināvijā, ir jau aprobēts stils.