No 2009. gada sākuma valsts pārvaldē likvidēti vadības līgumi, ieviesta vienotā atalgojuma sistēma. Sākts mazināt skolu skaitu, tēriņi cirpti veselības jomā. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikme celta no 18% līdz 21%, bet samazinātā likme no 5% līdz 10%. Iedzīvotāju ienākuma likme (IIN) samazināta no 25% līdz 23%. Redzot, ka krīze būs dziļāka un nodokļu ieņēmumi mazāki, 2009. gada vidū par 15%-20% mazināts sabiedriskā sektorā strādājošo atalgojums, mazinātas pensijas. Šis lēmums tika apstrīdēts Satversmes tiesā, un pensionāriem ieturētās pensijas vēlāk nācās atmaksāt.
No 2010. gada sākumā IIN tika pacelts līdz 26%, palielināta arī ar nodokli apliekamā bāze, piemēram, dividendēm ieviesta 10% IIN likme. Izmaiņas skāra arī citus nodokļus, pabalstus, piemēram, ģimenes valsts pabalstu un tā sauktās māmiņalgas. Nākamgad budžets būs jākonsolidē par mazāku summu nekā iepriekšējos divos gados un valdībai būs jāizšķiras starp vairākiem FM piedāvātajiem risinājumiem. Līdz šim FM paziņojusi par priekšlikumu nākamgad izlīdzināt PVN likmi, atceļot samazināto 10% likmi, celt nekustamā īpašuma nodokļa likmi mājokļiem. FM izstrādājot arī priekšlikumu nākamgad līdz 22%-23% paaugstināt PVN pamatlikmi.
Latvijai budžets jākonsolidē, lai sasniegtu budžeta deficīta griestus (2011. gadā - 6% no IK, 2012. gadā - 3% no IK) un lai valsts no 2014. gada varētu iekļauties eirozonā. To valsts apņēmusies, aizņemoties no starptautiskajiem aizdevējiem.