Tieši tik dažādi ir Latvijas narkotiku lietotāji un viņu motivācija lietot, pieminot gadījumus no ikdienas darba, Dienai atzīst Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes darbinieki. Gan viņi, gan arī narkologi par novēroto saka: krīze nav ne mazinājusi, ne arī daudz palielinājusi narkotiku lietošanu. Par pēdējo gadu lielāko problēmu Latvijā viņi sauc amfetamīnu un tā līdzinieku metamfetamīnu.
Krīze esot ieviesusi korekcijas izplatīšanas tīklos. «Agrāk bija viens liels dīleris, kurš nogrūda savu mantu diviem apakšdīleriem, tie notirgoja paši. Tagad lielais - diviem, tie atkal vēl diviem, tie abi varbūt pat vēl diviem,» skaidro Rīgas reģiona policijas darbinieks, kurš nodarbojas ar narkotiku izplatīšanas apkarošanu. Katrs ķēdes posmiņš vēloties kaut nedaudz nopelnīt, tādēļ narkotikas vēl arī atšķaida. Policija atklājusi ļoti dažādus piejaukumus - veļas pulveri, cukuru, miltus, glikozi. «Vienreiz atklājām, ka tur tikai pieci procenti bija kokaīna. Būtībā pārkāptas patērētāju tiesības!» nosmejas policijas darbinieki. Vājākas narkotikas gan nenozīmē to, ka tās lietos mazāk, tieši otrādi - lietos biežāk.
Amfetamīnu lietotāji pārstāv dažādas profesijas un sociālos slāņus, liela daļa strādā vienkāršos darbos, piemēram, celtniecībā, mācījušies vakarskolā, nākuši no nelabvēlīgas ģimenes, citi atkal ir studenti, kuri arī piepelnās, nedaudz pārdodot. Policijā stāsta, ka lietotājus viegli var atpazīt: «Sejas vaibsti ļoti mainās, parādās ļoti daudz izsitumu uz sejas. Visādi hepatīti rodas, zobi sāk birt laukā. Amfetamīns jau kā ķīmija saēd no iekšām.» Krīzes laikā cenas narkotikām nav kritušās. Arī kokaīns, kurš Latvijā skaitās dārga narkotika, joprojām maksā ap 50, 60 latiem par gramu.
Nelabvēlīga tendence ir tā sauktā vairākvielu lietošana - cilvēks lieto to, kas pagadās, - heroīnu, tad amfetamīnus, tad vēl varbūt trankvilizatorus un nomierinošus līdzekļus, stāsta Astrīda Stirna, Narkoloģiskās palīdzības dienesta vadītāja Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā (RPNC). Ekspertīzē nereti konstatējot piecas sešas vai pat desmit vielu. Šādus pacientus ārstēt mediķiem grūtāk.
Amfetamīnus bieži lieto šņaucot, bet diezgan drīz pāriet uz injekcijām. Rodas ļoti smagas veselības problēmas - smagi abstinences stāvokļi, psihozes, stāsta A. Stirna. Joprojām slimnīcā nonāk daudz pacientu ar heroīna radītām sekām. Dažiem heroīns ir pirmās narkotikas, bet vairākums sākuši ar amfetamīnu vai marihuānu. Pēdējos gados slimnīcā nonākuši arī ilgstoši kaņepju smēķētāji. «Psihiatrijas nodaļās ir ievietoti pacienti, kuriem ir šizofrēnijai līdzīgas izmaiņas,» stāsta A. Stirna. Par šādām neatgriezeniskām izmaiņām smadzenēs jau vēstījuši pētījumi ārvalstīs. Tad RPNC narkologi kopā ar psihiatriem vērtējot katru gadījumu, lai identificētu, kas ir primārais - garīga slimība vai izmaiņas no marihuānas pīpēšanas.
Latvijā heroīna lietotājiem tiek piedāvāta metadona programma, tajā iesaistīti vairāk nekā 100 pacientu. Taču problēmas ir ar narkomānu rehabilitāciju. RPNC slimnīcā valsts apmaksātas vietas ir tieši trim pacientiem. Jelgavā vēl ir 15 vietu. Pārējiem jāmaksā pieci lati dienā, daudzi to nevar atļauties. Arī ārstējoties ambulatori, jāmaksā trīs lati par reizi, turklāt pašiem jāpērk arī zāles. «Tā kā nenotiek ilgstošas ārstēšanas programmas, bieži vien pacienti ar psihotiskiem stāvokļiem centrā atkal nokļūst pēc mēneša vai ātrāk,» saka A. Stirna. Iespējams, neārstēšanās sekas jutīšot pēc pāris gadiem, var pieaugt nāves gadījumu skaits.