Viņš «norāvās» tāpēc, ka daudzu gadu laikā pirmo reizi zaudēja absolūto atbalstu sabiedrībā. Kopš 1994. gada viņam bija teju nedalīts atbalsts. Viņš bija absolūtais tautas līderis un tautas prezidents, kaut arī ne visai demokrātisks. Nu viņš šo absolūto atbalstu pazaudēja, un viņam no tā sametās tā kā nelabi un bail. Arī opozīcijas prognozējamie miermīlīgie masu mītiņi ir bijuši iepriekšējās vēlēšanās. Bet tieši šī vairākuma atbalsta zaudēšana izraisīja histērisku reakciju. Plus specvienību darbība, kas sagudroja visādus neiedomājamus sazvērestību scenārijus. Viņš «norāvās», un tika dota pavēle rīkoties diezgan neadekvāti.
Vai atbilst patiesībai viedoklis, ka īsti nenostrādāja arī diplomātiskais dienests, sakot, ka Eiropa «norīs» šādas represijas?
Nezinu, vai diplomātiskais dienests tā apgalvoja. Taču nenoliedzami bija aprēķins, ka netiks pievērsta uzmanība kārtējai protesta akcijas izdzenāšanai. Taču lietas būtība ir cita: vēlēšanu dienā tika piekauts viens prezidenta amata kandidāts, turklāt to paveica specdienesti, un tika arestēti visi citi prezidenta amata kandidāti, kaut bija miermīlīgi. Un tas viss notika pirms vēlēšanu rezultātu paziņošanas. Uz to ir jākoncentrē uzmanība.
Tomēr ES sankcijas sekoja. Kā tās izjūt pašā Baltkrievijā?
Tās politiskajai elitei ir pierasta lieta, jo tādas jau ir bijušas. Un Lukašenko kā nekur nav braucis, tā arī nebrauc. Tas vairāk ir morāls trieciens un preventīvi līdzekļi. Bet visi saprot, ka var sekot stingrākas sankcijas, ja netiks atrisināta politieslodzīto problēma. Nedomāju, ka ES spēj kopīgi pieņemt stingras sankcijas, taču pietiek, ka tikai dažas valstis ievieš ekonomiskās sankcijas, kas kaitētu Baltkrievijai ekonomiski. Varas eliti drīzāk baida nevis kāda ES ārlietu resora rezolūcija, bet gan ekonomisko sankciju perspektīva.
Vai pašreizējās ir īstās sankcijas, vai arī demokratizācijas veicināšanai vajag kādas citas?
ES rīkojās pareizi, ļaujot Lukašenko šo problēmu atrisināt. Taču, ja netiks izbeigtas masu represijas, tad ES būs pamats nopietnākām sankcijām.
Kā vērtējat augstskolu atvēršanu baltkrieviem Polijā un Lietuvā?
Tās nu nav tās pašas briesmīgākās sankcijas.
Protams, bet no tautas skatījuma kā labas gribas žests?
Domāju, ka neviens no studentiem - vismaz šobrīd - netiks atskaitīts, jo vara zina, ka tad viņi aizbrauks. Un Baltkrievijai joprojām jābaidās no ekonomiskām sankcijām un starptautisko kredītu bloķēšanas, no tā, ka SVF vai ERAB ierobežo savu darbību.
Ko mēs varam darīt demokratizācijas veicināšanas labā Baltkrievijā?
Latvijai ir perspektīvas attiecībās ar Baltkrieviju, savas tranzīta un investīciju intereses, Latvijas kompānija piedalās viesnīcas Hyatt celtniecībā, un tas var traucēt formulēt stingrāku viedokli. Tomēr jums kaut kā vajadzētu skaidrot baltkrievu valdībai, ka ir saikne starp ekonomiku un politiku, ka investorus reizēm biedē politikā notiekošie procesi un viņus interesētu lielākas garantijas mierīgam darbam. Nav nekā briesmīga, ja jūs to skaidrosiet valdības līmenī. Galu galā jūs esat mūsu kaimiņi un partneri, un jums ir lielāka ietekme un vairāk tiesību tā runāt nekā, piemēram, frančiem vai dāņiem.
Normāli cilvēki saprot, ka bizness nav tikai bizness, ja tas ir saistīts ar varu. Cik Latvijas bizness Baltkrievijā var būt drošs?
Kad valda likuma vara, tad bizness jūtas ērti. Kad lēmums ir atkarīgs tikai no viena cilvēka, tā nav komfortabla situācija. No vienas puses, daudzi tā strādā. No otras puses, nav nekādas garantijas, ka rīt viss nepārmainīsies. Biznesam ir vajadzīgas ilgtermiņa garantijas, spēles noteikumi, kas nemainās.
Intervēja Didzis Meļķis