Par pirmo, mazās Sofijas ārstēšanas gadījumu profesors neslēpj: «Tā bija veiksme bezizejas situācijā, nevis plānots sasniegums.» Taču pēc labajiem rezultātiem slimnīcas mediķi turpināja strādāt, lai būtu pilnīga pārliecība par metodes efektivitāti. Ārstēti vēl pieci pacienti un ir vērojami uzlabojumi, saka bērnu kardioloģe Inta Bergmane.
Tagad jau A. Lācim un Latvijas Kardioloģijas centra vadītājam Andrejam Ērglim ir idejas pētīt plaušu hipertensijas ārstēšanu, izmantojot cilmes šūnas. Par to gan vairāk runāt vēl esot pāragri.
«Šis gads ir bijis ļoti veiksmīgs ne tikai padarītā dēļ, bet arī situācijas novērtēšanas sakarā - ka mēs varam apliecināt savas rīcības pareizību un tā efekta skaidrojumu klīniski,» Dienai saka A. Lācis. Viņš cilmes šūnu transplantācijas metodes rezultātus prezentēja decembrī Ķīnā, Šanhajā notikušajā 3. Starptautiskajā kongresā, kas veltīts reģeneratīvajai medicīnai un cilmes šūnām, kā arī oktobrī Indijā Pasaules Kardiotorakālo ķirurgu kongresā. A. Lāča un A. Ērgļa publikācija par metodes rezultātiem publicēta arī prestižajā nozares žurnālā Cardiology in the Young. Nesen bijusi arī prezentācija Vīnē Eiropas Kardiotorakālo ķirurgu asociācijas konferencē.
A. Lāča metodes unikalitāte slēpjas tajā, ka pēc nepieciešamās apstrādes paša bērna cilmes šūnas tiek ievadītas bojātajā sirds muskulī. Pie tās profesors strādāja sadarbībā ar A. Ērgli. «Perspektīva, unikāla iespēja ārstēt absolūti bezperspektīvu saslimšanu, paša organisma audus, cilmes šūnas implantējot sirds muskulī,» saka A. Lācis. Tieši šāda metode citās valstīs nav pielietota. Kongresā Šanhajā ASV pārstāvis Kardiotorakālās ķirurģijas pētniecības programmas vadītājs Kīts Hovards prezentācijā stāstījis, ka pēc ilgstošiem pētījumiem ar dzīvniekiem plānots klīniski izmēģināt cilmes šūnu tiešu ievadīšanu sirdī. Vācijā cilmes šūnas ievadītas bērnam koronārajos asinsvados.
Jau vēstīts, cilmes šūnu transplantāciju pirms pusotra gada pirmajai veica četrus mēnešus vecajai Sofijai. Dilatācijas kardiomiopātija ir smaga slimība, tai raksturīga pakāpeniska sirds mazspējas attīstība, zāles nebija efektīvas. «Iesākums bija nevis plānveida risinājumi, bet izmisums, bet ko man darīt, ja es 42 gadus strādāju, bet visi mani pacienti, kuriem bijusi dilatācijas kardiomiopātija, nomiruši,» saka A. Lācis. Jau pēc četriem mēnešiem rentgenoloģiskie izmeklējumi liecināja, ka Sofijas sirds vairs neizskatās pēc apaļas bumbas, bet ieguvusi normālas sirds izskatu, uzlabojusies arī tās funkcija.