Nezinu, kāpēc visa prese par to tik nopietni runā. Faktiski es esmu ārštata padomnieks. Neesmu algots, nestrādāju no rīta līdz vakaram, sekojot visiem sīkumiem par migrācijas lietām. Ņemot vērā, ka esmu nodzīvojis Latvijā 18 gadus un man pašam pirms pilsonības piešķiršanas bija daudz problēmu, un mani tautieši un cittautieši Latvijā saskārās ar uzturēšanās atļauju un likumdošanas jautājumiem, kur daudzas lietas ir nepareizas, ministri interesēja mana personīgā pieredze. Es neesmu tas cilvēks, kas tagad nāks un mainīs migrācijas politiku Latvijā. No manas puses tas ir brīvprātīgs darbs.
Tomēr vai Latvija kļūst imigrantiem pievilcīgāka?
Nekādā gadījumā. Es nedomāju, ka Latvija būs tā vieta, kur bēgļi un imigranti gribēs braukt. Tas nenotiks galvenokārt divu iemeslu dēļ. Viens: mums nekādā gadījumā nav tādu sociālo garantiju, ekonomiskā situācija ir tāda, ka Latvija nevar atļauties pieņemt bēgļus. Vairākuma tagad šeit mītošo bēgļu galamērķis nav Latvija. Viņi devās uz kaut kurieni citur ES. Tomēr, ja gadījumā pie mums nonāk kāds bēglis un sāk šeit dzīvot, ir jautājums, ko mums ar viņu darīt un kādas ir viņa cilvēktiesības. Esmu dzirdējis, piemēram, no Irākas un Palestīnas bēgļiem, kas laikam jau ir pilsoņi, par dažādām problēmām, kas saistītas ar cilvēktiesībām. Es arī nekādā gadījumā neuzskatu, ka mums (kā vakar presē lasīju) tagad durvis ir vaļā un mums ir vajadzīgi bēgļi, kas šeit dzīvotu.
Kādai jābūt Latvijas imigrācijas politikai? Kas te dzīvos, strādās un pelnīs nodokļus?
Godīgi sakot, es arī šeit dzīvoju un strādāju no rīta līdz vakaram, lai tiktu pie algas, lai varu palikt un palīdzēt savai ģimenei, un maksāt kredītu. Ekonomiskā situācija diemžēl liek cilvēkiem pamest valsti, un nav garantijas, ka viņi kādreiz brauks atpakaļ. Tāpēc valdībai ir jāstrādā, lai piesaistītu investīcijas. Ja valsts līmenī būtu cita investīciju politika, kas piesaistītu investorus ne tika no ES, tas radītu Latvijā darbvietas, gan arī nauda plūstu uz mūsu tirgu no ārvalstīm.
Lasīju, ka no 1. maija tagad arī vēl būs vaļā Vācijas un Austrijas darba tirgus. Pēdējās dienās es dzirdu, ka mani kolēģi - gan māsiņas, gan ārsti - iet un interesējas par vācu valodu, lai varbūt varētu doties uz Vāciju. Es piekrītu, ka situācija ir bēdīga.
Ko ieteiktu darīt?
Es arī maksāju nodokļus, tāpat kā tie, kas aizbrauc. Tā ir lieta, kas saistīta ar valdības politiku kopumā. Pats esmu ārsts un katru mēnesi saņemu kādu zvanu no Anglijas, kas man piedāvā trīsreiz vairāk naudas, lai vienkārši braucu uz Angliju un strādāju tur. Un es visu laiku atsaku. Cilvēkiem jābūt vairāk lojāliem un savas valsts patriotiem. Nevajadzētu pie jebkura piedāvājuma, ja arī maksā vairāk, uzreiz braukt prom. Beigu beigās mums nav kara.
Vācijas kanclere izteikusies un britu premjers runā par daudzkultūru politikas izgāšanos. Kā komentējat veco ES valstu imigrācijas politikas maiņu?
Es piekrītu, ka Eiropa, Vācija un Anglija ir piepildīta ar bēgļiem un imigrantiem, varbūt pat par daudz. Bet tai pašā laikā lasīju (pirms Kamerons nonāca amatā), ka Anglijā trūkst darbaspēka un viņi to meklē gan ES valstīs, gan ārpus ES. Tur ir ļoti daudz somāliešu, irākiešu, Āfrikas bēgļu. Viņus interesē, lai tie ierodas ar visām ģimenēm. Jo viņiem būs bērni, kas nākotnē strādās. Iespējams, tādas valstis kā Anglija, Francija, Vācija, kur ir ļoti stipra ekonomika, piesaistīs vairāk imigrantu un ar speciālu programmu tos integrēs sabiedrībā, un viņi būs lojāli Eiropai.
Kā vērtējat notikumus Ēģiptē?
Ēģipte kā valsts ar vislielāko iedzīvotāju skaitu un lielu ietekmi ir arābu pasaules centrs. Ja tuvākajā laikā situācija tur netiks atrisināta, nebūs skaidrs, kas notiks - vai Mubaraks paliks līdz septembrim un būs dialogs starp opozīciju un valdību vai tiks mainīta konstitūcija, atlaists parlaments un rīkotas jaunas vēlēšanas, tad situācija pasliktināsies. Ja turpināsies tāda veida protesti, situācija Ēģiptē ies uz leju, ielas būs nekontrolējamas. Ja prezidenta Mubaraka režīms vienkārši krīt un nav cilvēka, kas nāk un turpina darbu, tad tas var apdraudēt visu Tuvo Austrumu reģionu. Ja Ēģiptes režīms mainīs savus uzskatus par miera procesu, tas ietekmēs visas Tuvo Austrumu reģiona valstis. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt tuvākajā laikā, vai situācija tiks atrisināta dialoga veidā vai tiks saasināta. Es uztraucos, kas notiks ar miera procesu. Vai tas tiks turpināts un tiks atrisināts 50 gadu konflikts ar Izraēlu - ar miera izlīgumu -, un visi kopā dzīvos normāli, un tiks atrisināts palestīniešu jautājums var arī nāks jauns režīms, kas būs pret to un ar radikālu domāšanu, kas sabojās visu pēdējo 20-30 gadu ceļu uz miera procesu. Ēģiptes 80 miljoni iedzīvotāju ir emocionāli saistīti ne tikai ar Ēģiptes valsti, bet arī ar visas arābu pasaules «ielu». Kas jebkurā laikā var uzbudināt citu valstu iedzīvotājus, kuri tad rīkotu demonstrācijas par šo pašu jautājumu.
Intervēja Egons Mudulis