Eiropas Savienības atbalstu dalībvalstu zinātnei un pētniecībai pamatā īsteno 7. ES programmas ietvaros. 2011. gada ES finansējums tai pieaugs par 5,9% jeb 146,68 miljoniem eiro.
Kopš Lisabonas stratēģijas pieņemšanas 1999. gadā visi ES dalībvalstu zinātnieki darbojas vienotā ES zinātnes telpā. Tas nozīmē, ka, lai pretendētu un saņemtu ES atbalstu, Latvijas zinātniekiem (kolektīviem, institūtiem, universitātēm u. c.) jāsacenšas ar citu valstu zinātniekiem. Pieņemta ir arī prakse, ka zinātnieki no dažādām ES dalībvalstīm savā starpā veido konsorcijus, lai viņu pieteikums būtu konkurētspējīgāks.
7. programmas pirmajos trijos gados no septiņiem saņemti 55 tūkstoši priekšlikumu projektu atbalstam, ko izteikuši 235 tūkstoši dalībnieku. 9000 priekšlikumu (t. i., 16%) ar 50 tūkstošiem dalībnieku (21%) tika atbalstīti. Kopējais pieprasītais finansējums atbalstam visā ES ir 15 miljardi eiro.
Latvijas zinātnieku sekmīgums atbalsta saņemšanai ir tuvs ES vidējam rādītājam (ap 1%), taču kopumā mēs atpaliekam no Igaunijas un Lietuvas. Kopējais dalībnieku skaits, kas no Latvijas 2008.-2010. gadā pieteicies finansējumam, ir 787 un veido tikai 0,3% no kopējā pretendentu skaita. Arī atbalstīto dalībnieku skaits - 187 - ir 0,3% no kopējā skaita, kas ir ļoti maz. No kopējā pieprasītā finansējuma Latvijai (187 miljoni eiro) saņemti tikai 16,5 miljoni.
Protams, ka sekmīgums ES atbalsta saņemšanā ir būtiski saistīts ar nacionālā finansējuma atbalstu Latvijas zinātnei. Ir samērā pretrunīgi dati par šī atbalsta lielumu procentos no IKP Latvijā: EK uzskata, ka tas ir ap 0,7% un ir jāpaaugstina līdz 1,5%.
Savukārt mūsu pašu zinātnieki runā tikai par 0,25-0,3% no IKP lielu vietējo finansējumu. Pēdējie dati no Igaunijas liecina, ka pat krīzes apstākļos nacionālais atbalsts zinātnei ir 1,42%, tātad - daudz augstāks nekā Latvijā.
Apspriežot jauno ES 2020 stratēģiju, EK lielu uzsvaru plāno likt tieši uz ieguldījumiem zinātnē un pētniecībā, ne tikai palielinot pēc 2013. gada finansējuma daļu eventuālajai 8. ES zinātnes programmai, bet palielinot šo daļu arī jaunajai kohēzijas (struktūrfondu) politikai. Tādēļ nacionālā finansējuma palielināšana zinātnei vairs nav tikai atsevišķs jautājums, bet gan tiešā mērā saistīts ar Latvijas tālāko attīstību kopumā.
* Eiropas Parlamenta deputāts