Jautājumu par klašu lieluma saikni ar izglītības kvalitāti speciālisti Dienai komentē dažādi. Uz to, ka lielākās klasēs varētu būt arī labāka izglītības kvalitāte, jo skolēnu vidū iespējama plašāka domu apmaiņa, jau savulaik norādīja iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēde Ingrīda Mikiško arī iesaka ņemt vērā, ka šie skolēni pēc tam augstskolās nonāk lielās jauniešu grupās.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēde Dzintra Kohva gan norāda, ka saikne starp skolēnu skaitu klasē un izglītības kvalitāti nav tik vienkārša un tas vēl esot pētāms jautājums. Savukārt programmas Iespējamā misija direktore Zane Oliņa skaidro, ka nevar mehāniski skatīties uz klases lielumu. Noteicošais faktors izglītības kvalitātei esot skolotāja darbs un tas, cik spēcīgi ir pārējie klases skolēni. Bērniem laukos esot sliktāki mācību sasniegumi, liecina pētījumi, bet tam iemesls esot nevis mazās klases, bet gan skolotāju darba kvalitāte un ģimeņu sociālekonomiskais stāvoklis.
Taču Z. Oliņa norāda, ka mazajām vidusskolām esot cita problēma - tās nevar piedāvāt skolēniem iespēju padziļināti attīstīt viņu prasmes. Mazajās skolās, kurās bieži vien pat nav divu paralēlklašu, varot piedāvāt vien vispārizglītojošas programmās, bet vidusskolu līmenī jauniešiem jau esot jāspecializējas noteiktās jomās. Tāpēc skolā esot jābūt lielākai piedāvājuma daudzveidībai, ko varot nodrošināt, skolēnu skaitam esot lielākam. Pēc Z. Oliņas domām, ideāla situācija būtu, ja vidusskolēns pats varētu izvēlēties noteiktus mācību kursus, nevis tiktu ielikts vienas noteiktas programmas rāmjos. Piemēram, tagad klasēs ar eksakto novirzienu bieži vien trūkst humanitāro priekšmetu, jo tiek piedāvāts tikai minimums, taču skolēniem esot jādod izvēles iespējas.