Lai diversificētu enerģijas piegādes, Eiropas Savienība 2009. gadā nolēma veikt enerģētikas tirgus liberalizāciju, liekot tās dalībvalstīm veikt energokoncernu sadali, tādējādi garantējot vienādu piekļuvi tīkliem jauniem piegādātājiem. Tāpat direktīvā iekļauts arī īpašs noteikums, kurš nepieļauj, ka ES neietilpstošo valstu uzņēmumi, to skaitā Krievijas valstij piederošais Gazprom, bez nacionālo valdību piekrišanas nopērk kādas dalībvalsts stratēģiskos gāzes sadales tīklus.
Lai arī šādas tiesības Eiropas Savienības (ES) valstīm paredz bloka energodirektīva, tāds notikumu pavērsiens nav pa prātam Baltijas valstu lielākajam gāzes piegādātājam un vietējo gāzes kompāniju līdzīpašniekam Gazprom. Reaģējot uz liberalizācijas iniciatīvām, Gazprom vadītāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs pērnā gada oktobrī brīdināja - ja Baltijas valstis veiks izmaiņas gāzes apgādes kompāniju aktīvu īpašumstruktūrā, atkāpjoties no ilgtermiņa piegāžu līgumiem, Krievija varētu samazināt reģionam domātās gāzes piegādes, tās pārvirzot uz Āziju.
Lielākais konflikts ar Gazprom un Krievijas valdību izveidojies Lietuvai, kura vienīgā no visām Baltijas valstīm atteikusies izmantot iespēju atlikt pilnu dabasgāzes tirgus liberalizāciju. Tā vietā kaimiņvalsts valdība pērnā gada nogalē atbalstīja grozījumus Dabasgāzes likumā, kas ļauj ieviest stingrās ES gāzes tirgus liberalizācijas prasības, paredzot, ka šīs normas nacionālajā likumdošanā tiks iestrādātas līdz šā gada martam, bet spēkā stāsies jau 2012. gada martā.
Uz šo soli Krievijas valdība reaģēja, Lietuvu Ziemassvētkos atstājot bez dāvanām - kamēr Latvija un Igaunija nākamajam gadam saņēma aptuveni 15% atlaidi dabasgāzes cenai, gāzes piegādes cena Lietuvai palika nemainīga, izraisot premjera Andrusa Kubiļus sašutumu.
Atšķirībā no Lietuvas, kura tikai grasās atvērt savu gāzes tirgu, Igaunijā tas jau ir daļēji atvērts, dodot iespēju importēt gāzi arī citiem tirgus spēlētājiem. Tomēr, par spīti šīm iespējām, vienīgais gāzes importētājs joprojām ir Gazprom kontrolē esošā Eesti Gaas.
Lai šo situāciju mainītu, ar Lietuvai līdzīgām likumdošanas iniciatīvām pērnā gada oktobrī nāca klajā valdošās Reformu partijas pārstāvji, solot izstrādāt īpašu likumu, kurš piespiestu Eesti Gaas pārdot gāzes pārvades tīklus kādam Eiropas valstī strādājošam uzņēmumam. Taču skaļajiem paziņojumiem likumprojekta iesniegšana nesekoja.