Tam sekoja vairākas atklātas vēstules pret ideju reorganizēt LAB vispār. LNB nolēma neiejaukties publiskajā diskusijā, jo dažādās sapulcēs visu nacionāli vērtīgo krājumu sapulcēšana zem viena jumta tika atzīta par iespējamu scenāriju. Tajā pašā laikā tagad Akadēmiskās bibliotēkas Konsultatīvā padome pati ir izšķīrusies par visas bibliotēkas pievienošanos Latvijas Universitātei (LU). Savukārt mums šajos mēnešos ir nācies dzirdēt ne vienu vien pārmetumu, un LNB loma šajā diskusijā nav tikusi pienācīgi skaidrota.
LU Senāts un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) īstenos savas tiesības lemt par LAB nākotni. Tomēr es vēlos padalīties ar mūsu viedokli, lai sabiedrībai tiktu dota iespēja izprast, kādi ir LNB apsvērumi, kā arī to, ka šie notikumi nedrīkst būt nedz skaistuma konkurss, nedz vairāksolīšana, nedz nepamatotas ambīcijas. Tomēr nav viegli skaidrot nepareizus viedokļus par to, ka, nododot Kultūras ministrijas (lasi - LNB) pārziņā vēsturiskos krājumus, tiks zaudēts zinātniskās bibliotēkas raksturs vai bez LAB krājumiem jaunajā ēkā nebūs nekā «prātīga», ko likt.
Par būtību
Taču vispirms es gribētu noformulēt nacionālo bibliotēku būtību. Tāda ir pilnīgi katrā valstī neatkarīgi no bibliotēkas nosaukuma, jo runa ir par noteiktām valsts deleģētām funkcijām. ASV Kongresa, Polijas Tautas (Narodova), Dānijas Karaliskā vai Britu bibliotēka - visas ir nacionālas atbilstoši to pamatfunkcijām, kuras noteiktas īpašā UNESCO definīcijā. Daudzos gadījumos, kā tas ir arī Latvijā kopš 1922.gada, valsts šīs funkcijas nostiprina ar likumu. Tā ir pilnīgi visu publikāciju (arī digitāli dzimušo) vākšana un glabāšana saistībā ar attiecīgo valsti, iedzīvotājiem un valodu. Visi šie dati ir publiski pieejami, turklāt bez maksas. To sauc par nacionālo bibliogrāfiju.
Kopš 1920.gada LNB ir vienīgā institūcija, kura reģistrē visas publikācijas (grāmatas, periodiskos izdevumus, kartes, notis utt.), kuras ieraudzījušas dienasgaismu Latvijas teritorijā. Tieši tāpat tiek veidoti dati par rakstiem, kuri publicēti laikrakstos, žurnālos, rakstu krājumos, kalendāros un līdzīgi. 1940.gadā Valsts bibliotēkā izveidota Grāmatu palāta (tagad Bibliogrāfijas institūts), kura uzdevums ir atbildēt par nacionālo bibliogrāfiju un kopkatalogu sistēmu. Šī raksta apjoms neļauj to sīkāk aprakstīt, kā arī raksturot pārējās funkcijas, bet to vienojošais princips ir atbalsts visas valsts bibliotēku sistēmas attīstībai. Ar to ir saistītas faktiski visas LNB struktūrvienības. Tas attiecas uz krājumu koordināciju, papildināšanu, datu veidošanu un piegādi, digitalizāciju, lasītāju apkalpošanu, visu bibliotēku speciālistu tālākizglītību un konsultēšanu, Bērnu literatūras centra darbību utt. To, ka LNB pieder zinātnisko bibliotēku saimei, apliecina kaut vai fakts, ka tā reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijā gan kā zinātniska, gan kā mācību iestāde. Šodien LNB pilda visas nacionālās bibliotēkas pamatfunkcijas, ko arī nosaka likums. Savukārt LAB veic dažas no tām, faktiski runa ir par nacionālo krājumu.
Stereotipi un patiesība
Mazliet par vēsturi. Ir izveidojušies un turpina pastāvēt stereotipiski priekšstati par LAB vēsturisko kolekciju. Piemēram, «vecākā un pilnīgākā latviešu grāmatu krātuve». Nekādā mērā nenoniecinot šo krājumu, fakti runā savu. Viens piemērs - no 15 pirmajiem latviešu grāmatu izdevumiem (1525.-1631.gads) 10 glabājas LNB, bet LAB nav neviena! Tiesa, kopumā latviešu publikāciju krājums līdz 1919.gadam LAB ir pilnīgāks, bet ne pilnīgs. To pašu var teikt par latviešu izdevumiem PSRS (1917-1937) un trimdas izdevumiem. Abām bibliotēkām trūkstošo izdevumu «piekomplektēšana» vienmēr bijusi pirmā prioritāte. Līdzīgi ir ar publikācijām «par Latviju un latviešiem».
Jānis Misiņš no 1919.gada, kad tika nodibināta Valsts (tagad Nacionālā) bibliotēka, gadu bija tās direktors. Ja viņš būtu nodevis savu privāto krājumu (dib. 1885.gadā) Valsts bibliotēkai, droši vien nekad nerastos šī polemika. Tomēr viņš 1925.gadā savu bibliotēku (28 000 sējumu) pārdeva Rīgas pilsētai. Ja tā saucamais obligātais eksemplārs (visi Latvijas teritorijā izdotie iespieddarbi) Valsts bibliotēkai tika nodrošināts no dibināšanas brīža, tad Misiņa bibliotēka to sāka saņemt tikai 1932.gadā. Vēl ir izskanējis viedoklis par to, ka Jāņa Misiņa novēlējumā teikts, ka bibliotēku nevarot pievienot nevienai citai. Tomēr tieši tas notika 1954.gadā, kad LAB priekštece LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālā bibliotēka (FB) «Misiņus» inkorporēja savā sastāvā.
Ar Rokrakstu un reto grāmatu nodaļu jeb kā to pieņemts dēvēt - Bibliotheca Rigensis (BR), 1524.gadā dibināto Rīgas pilsētas bibliotēku, arī viss nav gluži tā, kā tiek pasniegts. 1939.-1946.gada notikumi (vācbaltu repatriācija, Latvijas okupācija, Otrais pasaules karš un padomju režīma nostiprināšanās) patiesībā neļauj neapstrīdami uzturēt apgalvojumus, kuri tiek kultivēti no ZA izveides laikiem. 1941.gadā nodega Rīgas pilsētas (Rātsnama) bibliotēka, kuras vērtīgākā daļa izglābās, uz laiku tika pārvesta uz Jēkaba ielu 6/8 un pievienota Zemes (bijušajai Valsts) bibliotēkai. Tāpat kā Jāņa Misiņa un Baltijas vēstures un senatnes biedrības bibliotēka (BVSB). 1945.gadā tika izveidota Latvijas PSR Valsts Vēsturiskā bibliotēka, kas 1946.gadā tika iekļauta LPSR Zinātņu akadēmijā un kļuva par FB. Tā rezultātā šodien lielā skaitā BR, Gustava Bergmaņa, BVSB grāmatas ir gan vienā, gan otrā bibliotēkā. Pēdējai saskaņā ar Likumu par Valsts bibliotēku vajadzēja būt Valsts bibliotēkas īpašumā.
Ievērojami krājumi
Augstu vērtējot citu tautu krājumus LAB, jāsaka, ka arī LNB ir nozīmīgu krājumu glabātāja, t.sk. XV gs. inkunābulas. Viena no vērtīgākajām kolekcijām LNB ir 1675.gadā dibinātā t.s. Karaliskā liceja bibliotēka, kuru XVIII gs. beigās pārzināja leģendārais J.K.Broce. Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra kolekcijas kodols, nozīmīgākā XVIII gadsimta Polijas bibliotēka, kuru dibināja brāļi Zaluski, arī atrodama LNB. 1929.gadā no Nikolaja Kimmela antikvariāta tika nopirkta izcila seniespiedumu kolekcija, t.sk. slavenā Smirdina bibliotēka, kuru Pēterburgā apmeklēja A.Puškins. Vēl esam bagāti ar vairākām bibliofila rakstura vācbaltu muižnieku bibliotēkām. Kopš Valsts Centrālās nošu bibliotēkas pievienošanas 1958.gadā LNB mums ir ievērojamākais muzikāliju krājums, t.sk. skaņu ieraksti. Līdzīgi ir ar karšu un attēlizdevumu krājumiem. Tomēr vēlreiz uzsveru - šī diskusija nedrīkst pārvērsties par skaistuma konkursu.
Varianti reorganizācijai
Viens no izplatītākajiem argumentiem pret LAB vēsturiskā krājuma nodošanu LNB arī pēc tam, kad būs uzbūvēta jaunā ēka, ir bažas, ka nav droši visu nacionālo krājumu glabāt vienā ēkā. Līdz šim es pats aizstāvēju šo viedokli, jo esošo krātuvju stāvoklis ir slikts vai neapmierinošs. Tomēr jaunā ēka ir projektēta un tiek būvēta pēc visiem drošības standartiem. Turklāt LNB Repozitārijā tiks glabāts otrais obligātā kārtā piegādātais eksemplārs. Pats par sevi saprotams, ka Jāņa Misiņa bibliotēka un BR ne tikai nav pārvietojama uz Silakrogu, bet nav apvienojama ar citiem LNB krājumiem. Tai ir jāsaglabā tradīcijas un jāturpina attīstīties. Starp citu, sapludināšana nav vēlama arī tāpēc, ka LNB izdotajā latviešu seniespiedumu kopkatalogā (1525-1855) un līdz ar to pētniecības apritē gan LNB, gan LAB eksemplāriem ir fiksēti to «šifri» jeb burtu un ciparu kombinācija, kura identificē tā atrašanos.
Šobrīd reorganizācija rosināta tikai Akadēmiskajā un Medicīnas zinātniskajā bibliotēkā. Tiek apsvērti divi varianti. Viens LAB pievieno Latvijas Universitātei. Otrs - krājumi un funkcijas, kuriem nacionāls raksturs, nonāk LNB pārziņā, «pārējo» pievienojot LU, lai nostiprinātu akadēmisko bibliotēku pakalpojumu funkciju. Abos gadījumos vēl nav izslēgts scenārijs, pēc kura Latvijas Medicīnas bibliotēka nonāk LU pārziņā.
LNB atbalsta otro variantu - iespēju sakārtot bibliotēku sistēmu un infrastruktūru atbilstoši funkcijām. Tas ļautu uz visiem laikiem izbēgt arī no nevajadzīgas sacensības. Konkrēti argumenti par labu šim scenārijam (iespējams, pēc jaunās LNB ēkas uzcelšanas):
1.Visas nacionālās vērtības atrodas ideālos glabāšanas apstākļos (mikroklimats, visu veidu drošība).
2.LNB jaunās ēkas 6.stāvā izolētā veidā izvietotas Misiņa un Rokrakstu un reto grāmatu, t.sk. Bibliotheca Rigensis, lasītavas un saglabāta gan latviešu bibliotēku metra, gan Kārļa Egles piemiņa.
3.Viena no auditorijām konferenču centrā saskaņā ar vienošanos ir paredzēta Zinātņu akadēmijai.
4.Daudz skaidrāka literatūras un datu specializācija un prioritāšu koordinācija.
5.LNB jaunajā ēkā paredzēta jaudīga restaurācijas un saglabāšanas programma, kura pielāgota arī arhīvu un muzeju vajadzībām.
6.Vienota un sistemātiska nacionālo datu apstrāde un digitalizācija.
7.Gan LNB, gan LAB ir kvalificēts personāls ar specializāciju darbam ar nacionālo krājumu, vēsturiskām kolekcijām, specializētiem krājumiem un rokrakstiem.
8.Saskaņā ar vienošanos starp LU un LNB jaunajā LNB ēkā atradīsies Folkloras krātuve ar Dainu skapi.
9.LNB no pastāvīgas latviešu grāmatniecības vēstures veido Latvijas grāmatniecības muzejs. Tas ļautu daudz labāk pasvītrot gan BR, gan Misiņa bibliotēku vēsturi un to krājumus.
10.Jaunās ēkas mārketinga plāns liecina, ka gadā būs iespējami līdz pat Ls 800 000 ieņēmumi.
11.Pēc pārcelšanās no Rūpniecības ielas 10 ēkas uzturēšana varētu pilnībā kalpot citām vajadzībām (LU vai citādi).
Ceru, ka resoru barjeras vai citi apsvērumi nestāsies ceļā iespējai visam vērtīgākajam bibliotēku mantojumam nodrošināt vislabākos glabāšanas un pieejamības apstākļus.Vairāk lasiet portālā www.diena.lv