Pagājušajā gadā ārvalstu izlūkdienesti mēģinājuši noskaidrot gan partiju izredzes Saeimas vēlēšanās, gan informāciju par politiķiem un amatpersonām, tostarp viņu finansiālajām saistībām un biogrāfijas faktiem. Izlūkdienestus interesējušas arī Latvijas militārās aktivitātes un aktualitātes zinātnes un tehnoloģiju jomā. «Lai īstenotu mērķi, nereti ārvalstu specdienestiem daudz būtiskāk ir iegūt nevis klasificētu, bet publiski nepieejamu informāciju, speciālistu vērtējumu un aizkulišu informāciju,» teikts SAB pārskatā. Sākotnējos kontaktus ar personām, kuras raisa specdienestu interesi, izlūki nereti sāk semināros, konferencēs un citos publiskos pasākumos. Izlūkdienesti darbojas gan diplomātisko pārstāvniecību piesegā, gan izlūkdienestu pārstāvētās valsts teritorijā. Vēl izlūkošanu īsteno nelegāļi - izlūkdienesta virsnieki, kuri ar svešu vārdu darbojas kā citas valsts piederīgie. Pēdējo gadu nozīmīgākā pretizlūkošanas lieta, kas saistīta ar nelegāļu aktivitātēm Latvijā, ir par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētās augsta ranga Igaunijas amatpersonas Hermaņa Simma lieta. Lai arī H. Simms par nodevību notiesāts jau 2009. gadā, SAB pretizlūkošana arī 2010. gadā pārbaudīja visus ar Latviju saistītos faktus lietas ietvaros. H. Simma izlūkošanas aktivitātes vadīja Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta nelegālis Sergejs Jakovļevs, kurš Latvijā uzdevās par Portugāles pilsoni no Spānijas Antonio de Hesusu Amuretu Grafu (Antonio de Jesus Amurett Graf). Pirms S. Jakovļeva Latvijā darbojās arī Krievijas Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Valērijs Zencovs. SAB aicina atsaukties tos Latvijas iedzīvotājus, kuri bijuši pazīstami ar šīm personām un ar kuriem SAB līdz šim nav sazinājies. SAB arī aicina atsaukties Latvijas iedzīvotājus, kuri Sanktpēterburgā, Maskavā vai Pleskavā ir tikušies ar vīrieti, kurš redzams fotorobota attēlā, tiek uzskatīts, ka viņš ir Krievijas izlūkdienesta virsnieks vai darbojas specdienestu uzdevumā.
Pērn SAB redzeslokā nonākuši vairāki mēģinājumi diskreditēt Latviju starptautiskās sabiedrības acīs, un daļā no šiem pasākumiem konstatēta arī ārvalstu specdienestu līdzdalība. Piemēram, pirms 2010. gada Saeimas vēlēšanām aktivizējās jautājums par kādreizējā čečenu līdera Džohara Dudajeva gatves Rīgā pārdēvēšanu. Plašāku publicitāti ieguva 25. augustā sarīkots pikets, kas bija pieskaņots toreizējā Maskavas mēra Jurija Lužkova vizītei Rīgā. Patiesais šī nesankcionētā piketa ierosinātājs bija KF Ārējā izlūkošanas dienesta virsnieks Dmitrijs Jermolajevs, kurš aizsegam izmanto laikraksta Rossijskije Vesti interneta izdevuma Riga.rosvesty.ru redaktora amatu un cieši sadarbojas arī ar Krievijas ziņu aģentūru Regnum. D. Jermolajevs arī veidojis negatīvu publicitāti par Krievijas prezidenta padomnieku Sergeju Prihodjko un citām Krievijas amatpersonām, kuras iestājas par pragmatisku attiecību veidošanu ar Latviju.