«Britu sistēmai ir pareizi, ka jaunieši izvēlas samazinātu priekšmetu skaitu un tad iet dziļumā. Jaunietis kopā ar skolotāju un vecākiem jau tad spēj pieņemt atbildīgu lēmumu,» teic S. Ēlerte. Pie priekšrocībām viņa pieskaita arī apgūto valodu, spēju argumentēt un veidot savu viedokli.
«Tur skolotājs pats pienāk klāt un saka - man tagad ir brīvs laiks, varbūt varam parunāt, pie kā vajadzētu piestrādāt. Otrs ir internacionālisms, kas palīdz izkāpt no kastītes, jo, dzīvojot Latvijā, var likties, ka tā ir pasaules naba,» stāsta Krišs Ēlerts. Ja vecākiem ir iespēja sūtīt savu bērnu mācīties ārzemēs - S. Ēlertes dēlam tas izmaksājis ap 20 tūkstošiem mārciņu gadā -, to varot darīt, ja atvasei ir stipra piederības sajūta un mīlestība pret valsti.