Līdz ar 18 gadu ilgās «Lužkova ēras» beigām sākušies minējumi, kas turpmāk varētu turēt Maskavas atslēgas un kādas būs galvaspilsētas jaunās vadības attiecības ar Kremli.
Zaudētā uzticība
D. Medvedeva rīkojumā teikts, ka J. Lužkovs atbrīvots no Maskavas mēra pienākumiem «zaudētas prezidenta uzticības dēļ». Valsts galvai faktiski nebija cita atkāpšanās ceļa, jo, lai gan pēdējās nedēļās Krievijas televīziju ēteru piesātināja nomelnojoša informatīvā kampaņa un apkārt klīda runas par mēra aiziešanu, J. Lužkovs arī pirmdien pēc atgriešanās no nedēļu ilga atvaļinājuma paziņoja, ka nekādā gadījumā negrasās rakstīt atlūgumu.
«Iemesls [atlaišanai] top skaidrs no pavēles. J. Lužkovs kā Maskavas mērs zaudējis manu kā Krievijas Federācijas prezidenta uzticību,» vaicāts par J. Lužkova atlaišanas iemesliem, atbildēja D. Medvedevs.
«Ir grūti iedomāties situāciju, kurā gubernators un Krievijas prezidents kā augstākās amatpersonas turpina strādāt kopā, ja prezidents ir zaudējis uzticību reģiona vadītājam.»
Pats J. Lužkovs pēc padzīšanas no amata, kurā viņu 1992. gadā iecēla Krievijas pirmais prezidents Boriss Jeļcins, nosūtījis vēstuli valstī valdošā politiskā spēka Vienotā Krievija vadībai, kurā paziņo par izstāšanos no partijas.
Savu lēmumu viņš pamato ar partijas vadības novēršanos no biedra laikā, kad pret viņu izvērsta kampaņa, lai «Maskavas mēru aizvāktu no politiskās arēnas».
Izvēlēsies Medvedevs
Krievijas prezidents par Maskavas mēra vietas izpildītāju iecēlis līdzšinējo J. Lužkova pirmo vietnieku Vladimiru Resinu, kuram gan nav īpaši daudz cerību palikt amatā ilgāk par dažiem mēnešiem, jo, visticamāk, pilsētas galvas krēslā tiks iesēdināts kāds Kremlim tīkamāks cilvēks.
Pašreizējā kārtība nosaka, ka reģionu gubernatorus un lielāko pilsētu vadītājus ieceļ un atlaiž Krievijas prezidents. «Pēc tam, kad man tiks piedāvātas kandidatūras, es izlemšu, kurš būs Maskavas mērs,» sacīja D. Medvedevs. Vēlāk Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins paziņoja, ka «palīdzēšot prezidentam izvēlēties nākamo Maskavas mēru».
Krievijas medijos minēti vairāki iespējamie J. Lužkova pēcteči. Newsweek Krievijas izdevums raksta, ka šo amatu varētu ieņemt aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs, bet citi avoti locījuši ārkārtas situāciju ministra Sergeja Šoigu, vicepremjera Sergeja Sobjaņina un Ņižņijnovgorodas apgabala gubernatora Valērija Šanceva vārdu.
Opozīcijas partijas uzskata, ka nākamais Maskavas mērs atšķirībā no J. Lužkova būšot pilnīga Kremļa marionete, kas nespēšot pieņemt patstāvīgus lēmumus. Kremļa pretinieki uzskata, ka galvaspilsētā varot atgriezties «mežonīgie deviņdesmitie», jo jaunā vara nespēšot cīnīties pret ekonomiskajiem grupējumiem, kas Maskavu ātri vien sadalīšot ietekmes zonās, raksta NEWSru.
Tandēma lēmums
Laikā, kad Krievijas televīzijas kanāli izvērsa informatīvo kampaņu pret J. Lužkovu, no Krievijas prezidenta administrācijas puses regulāri izskanēja apgalvojumi, ka nu jau bijušais Maskavas mērs vēlas iesist ķīli starp Krievijas politisko tandēmu - D. Medvedevu un V. Putinu. Uz to vedināja J. Lužkova atklātā kritika pret prezidentu un slavinošie izteikumi par premjeru.
Tomēr eksperti domā, ka varas dueta šķelšanās ir iedoma, jo neesot ticams, ka D. Medvedevs mēru atcēlis bez V. Putina piekrišanas.
Lielā sarūgtinājuma dēļ J. Lužkovs varētu pieņemt lēmumu cīnīties pret Kremli, riskējot piedzīvot Mihaila Hodorkovska likteni. Savulaik Krievijas bagātākais cilvēks meta izaicinājuma cimdu iepriekšējam valsts prezidentam V. Putinam, bet vēlāk tika notiesāts uz apšaubāmu apsūdzību pamata.