Karlsons, visticamāk, kļūs par jauno Mērsraga domes priekšsēdi. Rojas domes vēlēšanās uzvarēja tagadējās pašvaldības vadītājas Evas Kārkliņas komanda, kuru bija pieteikusi partija _Demokrāti.lv_. Tai būs astoņi no 13 mandātiem, un E. Kārkliņai ir izredzes vadīt domi arī turpmāk. Atšķirībā no kolēģa Mērsragā viņa par abu pagastu atdalīšanos tik sajūsmināta nebija: «Neredzu ne zaudējumus, ne ieguvumus. Taču uz nākotni skatos cerīgi.»
Pašreizējā Rojas novada dome strādās līdz 2011. gada 3. janvārim, kad uz savām pirmajām sēdēm sanāks jaunās Mērsraga un Rojas domes. To pilnvaru laiks nebūs četri gadi, bet tikai līdz 2013. gada pašvaldību vēlēšanām. Rojas novada sadalīšanu, kas ir pirmais un vienīgais šāds gadījums Latvijā, izcīnīja Mērsraga cilvēki, kuru viens no līderiem bija L. Karlsons. Rojas novada vēlēšanās 2009. gada jūnijā viņš kandidēja no LPP/LC, bet šīs partijas biedrs neesot. Kad Diena L. Karlsonam vaicāja, kā tik mazs novads tagad spēs konkurēt ar lielajām pašvaldībām, viņš ieteica aizbraukt uz lielo novadu nomalēm un pavaicāt, kā cilvēki tur jūtas. Tā arī esot atbilde. «Mums ir stabila ekonomiskā situācija,» piebilda potenciālais domes priekšsēdis.
Mērsragam ir arī osta, ko savulaik minēja kā vienu no patiesajiem iemesliem, kāpēc pagasts cīnījās par atdalīšanos. Pēc kopīgā novada izveidošanas ostas valdē notika izmaiņas, ieliekot tajā Rojas cilvēkus. Pastiprinājās runas par Rojas un Mērsraga ostu apvienošanu, kas mērsradzniekus biedēja, jo viņu osta ir labākā situācijā. Cilvēki raizējās, ka Rojas ostas problēmas risināšot uz attīstīties spējīgās kaimiņu ostas rēķina. Mērsraga ostas valdē ir arī Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Vēlēšanu dienā varēja dzirdēt minējumus, ka arī viņš varētu būt viens no vēlēšanu uzvarētājiem, jo varēs īstenot savu ietekmi ostā. L. Karlsons dažādas runas dzirdējis ik pa laikam, bet tās nekad neapstiprinoties. Taču par L. Loginova pieredzi viņš sacīja: «Man tā ir simpātiska.» Mērsraga ostas valdē tikšot veiktas izmaiņas, no tās atsaucot Rojas cilvēkus, bet citādi «tiks saglabāta uzsāktā attīstības līnija», skaidroja L. Karlsons.
To, ka strīdam par ostu attīstību bija liela nozīme novada sadalīšanā, vēlēšanu dienā atzina arī zvejnieku ciematos sastaptie vēlētāji. Taču daļai tā arī nebija skaidrs, kāpēc vajadzēja šķirties. Ceļa malā pirms Kaltenes tautas nama sastaptā sieviete, kura izņēma no pasta kastītes vienīgo avīzi, kuru viņa pasūta - Talsu Vēstis - , stāstīja, ka nobalsojusi vienā no iepriekšējas balsošanas dienām. Sākumā domājusi uz vēlēšanām vispār neiet, jo viņi «jau man neko nepalīdz - re, arī ceļš uz māju pašai jātīra», bet tad tomēr aizgājusi nobalsot, jo tajā dienā smuks laiks bijis, teica sieviete, kas savu vārdu neatklāja. Par to, ka Mērsraga cilvēki jaunas vēlēšanas vairāk gaidījuši, liecināja arī vēlētāju aktivitāte, kas Mērsragā bija 58,6%, bet Rojā - 44,08%.
«Tā jau saka, ka būšot labāk. Pašiem savs budžets,» sprieda Dzintis Ceravs, kurš bija atnācis nobalsot uz Mērsraga tautas namu. Jānis Mazspalis priecājās, ka vairs nebūs jābrauc «šitāds gabals uz Roju pēc katras izziņas». Rojā satiktie gandrīz visi teica, ka varēja jau palikt abi pagasti kopā, un vienīgais ieguvums esot, ka tie strīdi personīgo ambīciju dēļ būs beigušies. Kā L. Karlsons, tā E. Kārkliņa arī vēlas pašvaldību darbu organizēt tā, lai novada labā varētu strādāt visi ievēlētie un nenotiktu opozīcijas un vairākuma cīņas.
Abu pašvaldību vēlēšanās Centrālā vēlēšanu komisija izmantoja jauno balsu skaitīšanas sistēmu, kas paātrināja rezultātu apkopošanu un arī ievēlēto deputātu paziņošanu. Apstrādājot 1000 biļetenus, no to ieskenēšanas brīža līdz protokola izdrukāšanai paiet aptuveni pusotra stunda, skaidroja CVK priekšsēdis Arnis Cimdars. Jau vēlēšanu rītā bija zināmi arī pašvaldībās ievēlēto deputātu vārdi. No tagadējiem 15 Rojas novada deputātiem nevienā no jaunajām domēm nav ievēlēti seši, kuru vidū ir arī bijušais pašvaldības vadītājs Alberts Neilands, kurš startēja Mērsragā. Taču Jānis Žoluds (LZS), kuru amatā pirms pusgada nomainīja E. Kārkliņa, Rojas domē ir iekļuvis.