Trešais novembrī drudžaini pērk niekus, jo tā darījis katru gadu. Vecāki aizlieguši rīkot Ziemassvētku ballītes - tās nosauc par mājas sapulci, pasūta pīrādziņus, kanapē un citus kārumus. Šāda aina paveras, izpētot 29 Valsts kontroles (VK) atzinumus par tēriņiem budžeta iestādēs 2008.gada nogalē.
Neraugoties uz jau gada vidū skaidri saskatāmo radikālo ekonomikas lejupslīdi, lati kaisīti ar tādu pašu vieglumu kā iepriekš. Jauno Trīs brāļu grāmatvedei mācīties Latvijas darba likumdošanas izmaiņas jābrauc uz Romu. E-lietu sekretariāta pārstāvim par finanšu vadību arī, bet sertifikātu izsniedz Latvijā reģistrēts uzņēmums. Abi tērē tuvu tūkstotim. Bibliotēku internetizētāji budžeta vadības grāmatvedību četras dienas mācās Francijā. Divi tūkstoši. Var likties sīkumi, bet kopā tie ir simti tūkstoši.
Integrācijas ministra darbinieki no mēneša, kad sāk spriest par posteņa likvidāciju, sāk intensīvi braukāt komandējumos. Aizejošajam ministram un viņa «labajai rokai» tiek pa iPhone. Tas nav nekas jauns. Jaunums ir prēmiju - lai kā tās būtu pārdēvētas - izmaksa jau pēc valdības aizlieguma to darīt. No VK datiem Diena aprēķināja, ka šādi budžets zaudējis vismaz 1,5 miljonus latu. Vēl Ls 54 525 vērtībā pirktas dāvanu kartes, visvairāk KNAB un Kultūras ministrijā.
Uz mums neattiecas!
Lēmumus par prēmēšanu pieņēma tipiskā ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) stilā. Vispirms I.Godmanis ar rezolūciju no novembra aizliedza izmaksāt prēmijas, bet palika iespēja «materiāli stimulēt». Novembra beigās valdība aizliedza darīt arī to, ja vien nav īpašas atļaujas, skaidro Valsts kancelejā. Ja tas darīts pēc 25.novembra, tas ir pārkāpums, atzīst VK direktore Gunta Veismane.
Aizliegums ir novaldījis ministrijas, kas no prēmijām atturējušās. Bet visdāsnāk gada nogalē papildu atlīdzības maksātas jomās, ko ierasts uzskatīt par apdalītām - tiesās un atsevišķās medicīnas iestādēs, iegrāmatojot tās citādi. Tiesas uzskata, ka ierobežojums nebija saistošs, jo budžetu neapstiprina valdība (tiesas uztur no budžeta līdzekļiem).
Valsts asinsdonoru centra direktore Gita Ņemceva sarunā ar Dienu ir tuvu asarām. «Tās ir piemaksas par darbu, mēs novembrī veicām novērtēšanu. Ministrijā teica, ka šīs piemaksas drīkst izmaksāt!» viņa saka. «Katrai medaļai ir divas puses. Mēs pērn izpildījām asins sagatavošanas plānu par 130%. Vai tas nav labs rezultāts?»
Plānus labi izpildīja arī citi, taču prēmijas neizmaksāja. No VK atzinumiem redzams, ka to izdarījušas tikai 17 iestādes (neskaitot pašvaldības). Katastrofu medicīnas centrs vēl janvārī revidentiem nespēja uzrādīt novērtējuma protokolus.
Iestādes zināja, ko dara, jo iepriekš prēmiju izmaksu bija kontējušas pareizi, bet tagad krāpās.
Vienīgā ierosinātā izmeklēšana ir disciplinārlieta pret Aizsardzības īpašumu aģentūras direktoru. Tur bijušas nevis 13 algas gadā, kā valsts iestādēs bieži novērojams, bet 15 - atvaļinājuma pabalsts, koplīgumā iestrādāts stimuls vēl mēnešalgas apjomā (VK secina, ka valsts iestādēs standarta prakse ir koplīgumi, kuros paredzētās ekstras pārsniedz valdības noteikumos pieļaujamo), un prēmijas. Kopā gada beigās notērēts ap pusmiljonu. Vēl nav zināms, kāds sods viņu gaida.
Vistrakāk IZM
Tiešākais raksturojums izjūtām, kas rodas pēc visu revīziju izlasīšanas, ir bezkontrole. Valsts pārvaldē, kura gaužas par nespēju vēl ko samazināt, vismaz pērn beigās lieko tauku bijis gana. Atvaļinājuma pabalsti, pabalsti veselības uzlabošanai, bērnu palaišanai skolā, naudas balvas jubilejās - daudz lietu, par ko privātbiznesā strādājošie var tikai sapņot.
Kliedzošākās detaļas slēpjas ziņojumu pielikumos. Neviens nepārspēj Izglītības ministrijas iestādes. Bez jau izdaudzinātajām zemenēm par Ls 9 un ķiršiem Ls 11 kilogramā jūlijā ir daudz citu piemēru. Skaidrojumi skan nepārliecinoši. Augļi esot tik dārgi, jo nevar pirkt skaidrā naudā un jāpasūta ar piegādi. Vienas aģentūras darbinieki dodas iekšējās komunikācijas apmācībā uz Sāremā salu 4 dienu garumā - vienu dienu mācās, vienu apmainās pieredzē ar igauņiem, divas brauc, par visām saņem naudu («iekšējās komunikācijas pasākumus pašu telpās parasti nerīko, tad nekas nesanāk», paskaidroja aģentūrā). IZM rēķinos ir stāvlampa par Ls 400 («atbilstoši IZM vēsturiskajām telpām (..) lampa tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, lai nodrošinātu nepieciešamo apgaismojumu, jo esošās lampas vēsturiskajās telpās to nenodrošina»), auto soda kvīts (Ls 30), ziedu dekorācijas Ls 190 vērtībā un vakariņas smalkajā Symposium ar alkoholu 15-45 lati «par vienību».
Ministre Tatjana Koķe (ZZS) atbildību par atklāto saskata rīkojumā valsts sekretāram novērst nepilnības, kā papildu attaisnojumu minot faktu, ka daļa par finanšu jautājumiem atbildīgo amatpersonu šajos amatos vairs nestrādā.
Procesi - bez rezultātiem
Valsts kontroliere Inguna Sudraba min, ka tērēšana kļūst arvien vērienīgāka un ciniskāka un nepieciešama paraugprāva. Līdzšinējā pieredze optimismu nevieš.
Diena izpētīja, kas no pērn tiesībsargiem nosūtītajiem septiņiem VK materiāliem, kas saistīti ar atalgojumiem, vienā gadījumā uzlikts administratīvais sods, vienā iestājies noilgums, bet pārējos nav saskatīti pārkāpumi. Nevienam naudu nav bijis jāatmaksā vai jāatbild kriminālprocesā.
Taču nesodāmības apziņa un šķiešanās apmērs krīzes laikā riskē vēl vairāk sadusmot sabiedrību un panākt atbalstu samazinājumiem, kas skar iedzīvotāju jūtīgākos slāņus.
Pagaidām atbildības vietā ir nodomi. Premjers Valdis Dombrovskis (JL) prēmiju dēļ ministriem prasīšot skaidrojumu par viņiem pakļauto amatpersonu atbildību un tad lemšot par tālāko rīcību un saukšanu pie atbildības. Finanšu ministrs Einars Repše (JL) valdībā rosināšot diskusiju, vai likumos noteikt stingrākus kritērijus iestāžu vadītājiem, lai novērstu šādu «neattaisnojamu rīcību».