Iepriekš bija rosināts, ka pusi no padomnieka konventa sastāva ievēlēs ministrs, kura padotībā atrodas augstskola, taču patlaban piedāvātie grozījumi nosaka, ka sastāva ievēlēšana paliks izglītības iestādes senāta kompetencē, klāsta S. Ēlertes padomnieks kultūrizglītības jautājumos Egīls Šēfers.
Lai gan ministra ievēlēti konventa locekļi iesniegtajos grozījumos nav paredzēti, tomēr noteikts, ka to lokā obligāti ir jābūt ministrijas pārstāvjiem, kurus senāts varēs lūgt deleģēt ministrijai vai izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās augstskolās ministrijas pārstāvju skaits nav minēts, taču citu ministriju paspārnē esošajām mācību iestādēm ir jābūt vismaz vienam ministra pārstāvim.
Nemainīga paliek grozījumos minētā padomnieku konventa kompetence. S. Ēlerte rosina paplašināt konventa kompetenci, ietverot augstskolas stratēģijas un mācību rezultātu izvērtēšanu, tajā skaitā atbilstību sabiedrības pieprasījumam un darba tirgum, kā arī atzinumu sniegšanu par finanšu investīcijām. Īpaši šaubīgi studenti uzlūko divas no iecerētajām funkcijām - augstskolas budžeta apspriešanu un priekšlikumu iesniegšanu, kā arī tiesības rosināt rektora atlaišanu. «Es pagaidām izturos piesardzīgi, kamēr tas vēl nav izdiskutēts. Funkcijas tomēr nevajadzētu mainīt,» teic Latvijas Studentu apvienības priekšsēdis Edvards Ratnieks.
«Ideja ir vajadzīga, jo tas uzliktu industrijai lielāku atbildību par augstāko izglītību,» rosinājumu vērtē Rīgas Tehniskās universitātes padomnieku konventa priekšsēdis Normunds Bergs. Tāpat Latvijas Universitātes konventa dalībnieks Viesturs Koziols, atbalstīdams grozījumus, uzskata, ka Latvijā būtu pēdējais laiks ieviest pieredzi, kas ārzemēs pastāv jau ilgāku laiku. Rīgas Stradiņa universitātes konventa pārstāvis Māris Rēvalds ir vienisprātis, ka lielāka darba devēju iesaiste ir nepieciešama, taču, iespējams, šis neesot efektīvākais risinājums.