Vai pēdējā laika Tunisijas bēgļu plūdi uz Eiropu mainīs kādas ES un arī Latvijas attieksmes un politiku?
Sanāksmē pārrunājām, kādai jābūt ES politikai un reakcijai, lai nepalaistu garām iespēju atbalstīt pašlaik Eiropas dienvidu kaimiņu reģionā notiekošos pārmaiņu procesus, un kā tos veicināt mums un starptautiskajai sabiedrībai vēlamajā virzienā. Proti, jāveicina demokrātisku daudzpartiju politisko sistēmu un pilsoniskās sabiedrības institūciju veidošanās. Jābūt arī gataviem nākotnē sniegt sociāli ekonomisko palīdzību, ieskaitot tirdzniecības iespēju vairošanu, lai mazinātu pašreizējo akūto situāciju, kad bēgļi dodas ES virzienā.
Proti, lai brauc atpakaļ un strādā tur, bet mēs nāksim pretī ar tirdzniecību?
Sanāksmē, kuru es apmeklēju, notiekošais tika skatīts vairāk kompleksi. Bet iepriekšējā dienā ES ārlietu ministri Ārlietu padomē bija izskatījuši tieši konkrētu, aktuālo situāciju šajās valstīs, kur katra no tām atšķiras. Attīstības sadarbības līmenī tiek spriests, kā pielietot pašlaik ES rīcībā esošos instrumentus.
Par instrumentiem runājot, viss drīz vien nonāk pie naudas. Izskanējusi doma, ka Ziemeļāfrikai ES varētu palīdzēt uz līdzšinējā pēcpadomju valstīm domātā finansējuma rēķina. Tas gluži neiet kopā ar mūsu reģionālajām interesēm.
Latvija jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka noteiktas ES kaimiņvalstis jāatbalsta pēc tā, cik aktīvi, pozitīvi un efektīvi konkrētajā gadījumā tiek veiktas reformas. Eiropas dienvidu kaimiņos notiekošie procesi un tiem sniedzamais atbalsts ir ļoti nozīmīgs, tomēr mēs un es personīgi turpinu uzsvērt, ka mums vienlaikus ir jāturpina adekvāts reformu atbalsts ES austrumu kaimiņos. Tieši šīs austrumu kaimiņvalstis pašlaik ir reformu procesā - šīs ir nozīmīgs mirklis.
Naudas Latvijai nav. Kāds, izņemot «stingru atbalstu», var būt mūsu pienesums notiekošajam?
Dalībvalstis izteikušas viedokli, ka tagad ir brīdis izmantot Eiropas Komisijas jau iepriekš apkopoto ES 12 jauno dalībvalstu pārejas reformu pieredzes katalogu. Šo pieredzi pareizi lietojot, to varētu izmantot ES dienvidu kaimiņu situācijā. Mēs vēlamies panākt, lai ar laiku šā kataloga pielietošanai tiktu piešķirts finansējums kāda no ES ārējās darbības instrumentiem ietvaros.
Šāds katalogs, kā zināms, nav 1:1 attiecināms pat uz Baltkrieviju. Vai tā pielietojums Ziemeļāfrikā nav apšaubāms?
Mums tomēr ir uzkrāta ievērojama pieredze, kā savas atziņas nodot tālāk Austrumu partnerības valstīm. Protams, tādas mums nav dienvidos, bet attīstības sadarbības ministri diskutēja par mūsu, jauno dalībvalstu, sadarbību tieši pieredzes ziņā ar tām dalībvalstīm, kurām savukārt ir pieredze sadarbībai dienvidu reģionos. Kā jau neformālās sanāksmēs, nekādi lēmumi pagaidām nav pieņemti, bet šai virzienā acīmredzami mūsu politika veidojas.
Varam sev uzsist uz pleca, ka esam noderīgi?
Apspriestais ir vidēja termiņa process - panākt finansējumu šā kataloga likšanai lietā prasīs kādu laiku.
Atgriežoties pie naudas pārdalīšanas, pašlaik rodas iespaids, ka tas, kurš skaļāk kliedz vai varmācīgāk uzvedas, vairāk arī dabū.
Kā jau teicu, jāpalīdz tiem, kas reformas veic ātrāk un efektīvāk - kur ir griba. Ģeogrāfiskajam izvietojumam nevajadzētu būt prioritāram. Pašlaik visi ir ieinteresēti reaģēt uz aktuālo situāciju Eiropas dienvidu kaimiņos, un visdrīzāk, ka fleksibli pielietojot jau esošos instrumentus. Protams, neuzspiežot mūsu modeli, bet atbalstot šo valstu sabiedrības, kur tās to lūdz un kur tas abpusēji ir pieņemami.
Tas kalpo arī to negatīvo aspektu novēršanai, ar kuriem iesākāt - pārlieku imigrāciju ES un citas lietas, kas kopumā Eiropas drošības situācijai par labu nenāk. Un noteicošais palīdzības sniegšanā ir tieši vēlme - reformu kvalitāte un ātrums.
Vai tas, ko jūs nepasakāt, ir - ka šajās dienvidu zemēs tas notiek straujāk un sekmīgāk nekā mūsu austrumu kaimiņiem?
Ar lielāku vai mazāku ātrumu un intensitāti mūsu austrumu kaimiņi ir reformu vidū, un šo dinamiku mēs nedrīkstētu zaudēt - ES būtu jāturpina uzturēt sasniegto.
Ja naudiņu paņemtu nost, vai ar sasniegtā uzturēšanu varētu būt problēmas?
Pašlaik notiek Eiropas austrumu kaimiņu politikas kopumā pārskata process. Finansējums ir viens no tā jautājumiem. Latvijas nostāja ir, ka svarīga ir individuāla pieeja katrai valstij un ka nedrīkst palaist garām iespēju atbalstīt tos, kas ir jau reformu procesa vidū.
Vai un cik bēgļu uzņemt ir katras valsts brīvprātīgs lēmums, tomēr vai, jūsuprāt, no milzīgā pašreizējās dienvidu imigrācijas viļņa kaut kas atvelsies arī līdz mums?
Neviena šāda lūguma vēl nav. Bet situācija mainās, un ES tā katru dienu tiek arī diskutēta. Notiekošā dinamika ir ļoti strauja. Ārlietu ministrijas uzdevums ir tam sekot, un pašlaik imigrācijas jautājums mums nav aktuāls.
Intervēja Didzis Meļķis