Zvanot uz Latvijas novadiem un pagastiem, visur atzina, ka daudz cilvēku ar visu ģimeni vasarā, tiklīdz ienākas pirmā raža, dodas mežā. Arī skolēni un studenti lasa ogas un sēnes un tā nopelna naudu, papildinot ģimenes budžetu. Īpaši, ja citkārt vienīgais ienākumu veids ir sociālā dienesta piešķirtie pabalsti. Likumi noteic, ka kopš pagājušā gada janvāra fiziskām personām, kuras lasa ogas un sēnes tirdzniecībai, jāmaksā patentmaksa 30 latu mēnesī laikā, kamēr cilvēks nodarbojas ar šo saimniecisko darbību. Taču normatīvajos aktos rakstīto ievēro tikai retais, tāpēc arī sarunai ar presi šie cilvēki piekrīt nelabprāt. Kur nu vēl fotografēties! Viņi baidās, ka no vasarā nopelnītās ģimenes budžetam ne tik lielās summas liks maksāt nodevas valstij.
Vēsma stāsta, ka pašreiz ienākas mellenes, meita mežā pavadījusi tikai pāris stundu un jau nopelnījusi 40 latu. Uzpircēji uzrodoties arvien vairāk, Lubānas pusē meža veltes iepirkt piedāvājot nu jau vismaz kādi 25. Citus gadus maksāts mazāk, bet tagad par kilogramu netīrītu ogu sola no 75 santīmiem līdz vienam latam. Vēsmai patīkot sēņot. Kad sarūpē sev ziemas krājumiem, lasa vēl un pārdod, tā dienā nopelnot no 15 līdz 20 latiem.
«Sēnes ir smagas, ar tām ātrāk tiek pie kilograma, vēlāk, kad gatavas brūklenes, ar tām sanāk mazāka peļņa, jo ogas vieglākas,» pieredzē dalās lubāniete. Ar salasītajām dzērvenēm daudzi mērojot ceļu uz Rīgas tirgu, jo tas esot pat izdevīgāk, nekā nodot vietējiem uzpircējiem. Vēsma žēlojas, ka ir lasītāji, kas izplēš ogulājus ar ogu kombainiem, nelasa ar rokām. Kad tuvākajā apkārtnē ogas nolasītas, uzņēmīgākie brauc kilometriem tālu un paliek mežā pat dienām ilgi. «Pagaidām ogu vēl pietiek, tā kā droši brauciet pie mums uz Lubānas pusi,» aicina laipnā lubāniete.
Burtnīcām un kārumiem
Inese Koniševa no Balvu novada mežā dodas gan pati, gan viņas četri bērni vecumā no 11 līdz 16 gadiem. Inese stāsta, ka sev ziemai jau salasījuši lācenes, bet ar mellenēm cerot arī kaut ko nopelnīt. Darba tuvumā neesot, pati nupat saņēmusi pēdējo atbalstu, darbojoties simtlatnieku programmā. «Kamēr nav darba, ar ogām vismaz nopelnām maizītei, var nopirkt kādu sadzīves lietu, bērni - sev nepieciešamo skolai, apģērbu un ko garšīgu, kam citādi neiznāk,» atklāj Inese.
Visi reizē mežā netiekot, jo jāpieskata māja, jāgādā siens. Jūtama arī konkurence. Uzpircēji pašlaik maksājot no 60 līdz 70 santīmiem par kilogramu melleņu, bet cenas mainoties pa dienām. Inese lēš, ka pa visu vasaru ap 300 latiem nopelnīšot. Par brūklenēm parasti solot mazu cenu, tās tad labāk atdodot radiem, bet gailenes garšojot pašiem.
Valkas novada Ērģemes pagasta vadītājs Jānis Krams atzīst, ka daudzi izmanto iespēju, ko vasarā dod mežs. Esot gan divu kategoriju ogu un sēņu lasītāji - vieni, kas salasa, lai pietiktu aiziet uz veikalu pēc kāda grādīgā, bet citi mežā dodas pat pēc darba, lai papildinātu ģimenes budžetu. Viņu pusē esot izziņotas piecas ogu un sēņu pieņemšanas vietas, pagājušajā gadā uzpircēji savākuši aptuveni tonnu melleņu.
Viens no darbīgajiem cilvēkiem, kas mežā dodas arī pēc darba, ir Guntis Kazaks. Viņš stāsta, ja ogot ejot abi ar sievu, tad no 40 līdz 60 latiem dienā var arī nopelnīt. Pagaidām uzpircēji par mellenēm solot labu cenu - no Ls 1 līdz 1,50 par kilogramu. Pirms trim četriem gadiem vairākas ģimenes vedušas ogas nodot uz Igauniju un pat Somiju, jo tur maksāta labāka cena, tad tās izlīdzinājušās, bet tagad, kad pie kaimiņiem ieviests eiro, nezinot, kā būs.
Varēs labi nopelnīt
Kāds uzņēmējs, kam pieder vairāki veikali piecos miestiņos, tajos no vietējiem pieņem arī salasītās meža veltes. Viņš gan vēlējās palikt anonīms, jo, kā teica, nevēlas uz sevi izsaukt uguni. Viņš uzskata, ka tie, kas neslinko un mežā ir jau no pieciem rītā līdz deviņiem vakarā, mēnesī var nopelnīt līdz pusotram tūkstotim latu. Pēc viņa domām, ja uzpircēji par kilogramu melleņu maksā Ls 1,50, tad dienā peļņa ir ap 20 latu. Un uzpircēji pieņem gan pārlasītas, gan netīrītas ogas.
«Vēlāk ienāksies gailenes, brūklenes un dzērvenes. Pagājušais bija labs baraviku gads. Patlaban mežā skrien gan tā saucamie simtlatnieki, gan ģimenes, lai nopelnītu un varētu bērnus sagatavot skolai,» stāsta uzņēmējs. Viņš atceras, ka pats mežā gājis jau no 16 gadu vecuma, savulaik salasīto veduši pārdot uz Paņevežu un Biržiem Lietuvā.
Viņš ieteic sazināties ar SIA Sparlats vadītāju Linardu Lūsi, kas iepērk meža ogas vairumā. Viņiem esot iespēja tās uzglabāt speciālos konteineros, tādējādi realizēt lielus apjomus, taču, par pieredzi un turpmākiem nodomiem L. Lūsis presi informēt nevēlējās.
Atsaucīgāki ir ogu pieņēmēji un realizētāji no SIA Pharmeko Lettland. Uzņēmuma pārstāve Sigita Krusiete stāsta, ka iedzīvotājiem šogad ir laba iespēja nopelnīt, jo ogu iepirkšanas cena ir augsta. «Ir cilvēki, kas lasa regulāri, jo tiešām vēlas nopelnīt ne tikai iztikai, bet - lai iegādātos kādu lielāku pirkumu. Ir tādi, kas salasa tikai pāris litru dienā, bet mēs priecājamies arī par tādiem lasītājiem,» stāsta Sigita Krusiete.
Galvenā produkcija, kuru uzņēmums pieņem, ir sēnes (gailenes, baravikas) un savvaļas ogas. Kā teic Pharmeko Lettland pārstāve, ogas un sēnes mazliet realizē Latvijā, bet pārsvarā eksportē.