Tā, protams, nav šodiena, taču tie varētu būt nākamie gadi, - paredz priekšlikumi topošajam politikas dokumentam. Katrs piektais Latvijas bērns - apalītis, lielais mirēju skaits no sirds un asinsvadu slimībām, daudzie onkoloģiskie un diabēta pacienti - viņi visi mudinājuši veselības jomas ekspertus pieteikt cīņu neveselīgam uzturam.
Veselības ministrijā (VM) darba grupa izstrādājusi sabiedrības veselības pamatnostādnes 2011.-2017. gadam, kas nodotas apspriešanai. Līdz nākamā gada pavasarim tām būtu jāstājas spēkā. «Mums ir visīsākais paredzamais mūža ilgums Eiropas dalībvalstu vidū, neskaitot Bulgāriju un Rumāniju. Tāpēc stratēģiski lielākais mūsu mērķis ir palielināt mūža ilgumu,» vajadzību pamato VM pārstāve Inga Šmate. Latvija tiecoties uz to, lai 2030. gadā vidējais paredzamais sieviešu mūža ilgums sasniegtu 82 gadu vecumu (šobrīd - 78,1), savukārt vīriešiem - 75 gadus (šobrīd - 68,3). Tā kā nepareizs uzturs ir viens no faktoriem, kas izraisa vai veicina vairākas slimības, tostarp biežāko nāves cēloni sirds un asinsvadu slimības, uzmanība topošajā politikas dokumentā pievērsta Latvijas iedzīvotāju ēšanas paradumiem. Tos par veselīgiem pagaidām nosaukt nevar, atzīst uztura speciālisti.
Nemana slēptos taukus
Ēdam par daudz sāls, par maz dārzeņu, augļu un zivju - tās ir vienas no galvenajām problēmām, atklātas pēdējo gadu laikā veiktajos pētījumos. Arī 49% Latvijas iedzīvotāju paši par sevi saka: ēdam kopumā veselīgi, savukārt 39% saka - neveselīgi. Atklāts, ka vīriešiem ir sliktāki uztura paradumi - viņi maz ēd dārzeņus, maz ēd pilngraudu un kliju maizi, kas uzlabo zarnu motoriku. Pasaules Veselības organizācijas speciālisti iesaka ik dienu ēst vismaz 400 gramu dārzeņu un augļu, taču tikai vidēji aptuveni 25% iedzīvotāju ik dienu lietojot svaigus dārzeņus vai augļus.
Latvijā iedzīvotāji apēd aptuveni deviņus gramus sāls dienā, lai arī vidējā dienas norma ir pieci grami jeb tējkarote bez kaudzītes. «Cilvēkam vienmēr liekas - ja neberu sāli putrā vai kartupeļos, es to neuzņemu. Bet ir ļoti daudz slēptā sāls, īpaši desu izstrādājumos, sierā, gatavos ēdienos sabiedriskajā ēdināšanā,» saka I. Šmate. Te galvenais risinājums ir pāriet uz «lēnās ēšanas kustību» - ēdu paša gatavotos ēdienus, tā kontrolējot to sastāvu. Diemžēl atklājies arī tas, ka laukos dzīvojošie nebūt neēd dārzeņus un ogas daudz vairāk kā pilsētnieki. Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis saka: «Latvijā ir veikti uztura paradumu pētījumi, kas rāda, ka, salīdzinot ar rekomendētajām devām un normām, uzturs Latvijas iedzīvotājiem nav labs.» Lai lauztu ēšanas tradīcijas, vissvarīgākā ir izglītošana, informēšana, taču jābūt papildu motivējošiem faktoriem - arī likumdošanas veidā.
Bez aizliegtajiem ēdieniem
VM līdz 2012. gada sākumam izstrādās noteikumus, kas būs saistoši visām skolām, bērnudārziem, pansionātiem un slimnīcām. Pašlaik tikai attiecībā uz brīvpusdienām ir noteikti «aizliegtie produkti», ko nedrīkst celt galdā pirmklasniekiem, kuri bauda brīvpusdienas. Tās ir desas, frī kartupeļi, kečups, majonēze. Jaunās izmaiņas paredzētu to, ka šādus produktus skolu ēdnīcās nedrīkst piedāvāt arī pārējiem skolēniem līdz 9. klasei. «Piemēram, tie būtu cīsiņi, sardeles - tie ir ar taukiem un sāli vispiesātinātākie produkti. Arī palmu eļļa, kas satur ļoti daudz piesātināto taukskābju,» paskaidro I. Šmate un piebilst - bērni jāradina pie kādas jaunas garšas.
Tiesa, iepriekšējais veselības ministrs Didzis Gavars un joprojām arī Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācija (LDUSA) iestājas par to, lai līdz pat 9. klasei skolēniem būtu brīvpusdienas. Šāda prakse ir Somijā un Igaunijā. «Kad ēdam pusdienas uz vietas skolā, tās tomēr ir veselīgākas,» saka Gundega Rudzīte, LDUSA valdes locekle. «Ja bērns varēs paēst par brīvu, viņš naudu drīzāk paturēs kino, nevis šokolādei,» saka I. Šmate.
Cita pamatnostādnēs iekļauta iniciatīva ir izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai aizliegtu neveselīga uztura un saldināto dzērienu (cukurs virs 7%) ražotāju un izplatītāju reklāmu. «Kolu nevajadzētu pastiprināti reklamēt, cukura daudzums šajos dzērienos ir nenormāli augsts, un bērni šīm reklāmām pakļaujas,» pamato G. Rudzīte. Paredzēts arī aizliegums pārdot enerģijas dzērienus personām līdz 18 gadu vecumam. Ieteikts skolēniem nodrošināt brīvpusdienas. LDUSA pastāv arī uz to, ka jāaizliedz tirgot neveselīgu ēdienu komplektus kopā ar rotaļlietām. «Varbūt bērnam nemaz neinteresē McDonald's bērnu komplekts - burgeris vai frī, bet mantiņa ir tā, kas piesaista,» saka G. Rudzīte.