Tas ir tipisks komentārs, kādu var sagaidīt no vadoša opozīcijas politiķa. Godmaņa kungam būtu vērts palasīt Satversmi par prezidenta lomu, kā arī zināt, ko tas nozīmē, ja starptautiskos pasākumos piedalās cilvēki, kas pārstāv valsti ar līdzīgu atbildību.
Vārdu sakot, novērsāt funkciju dublēšanos?
Arī tas. Līdzīgs princips ir bijis iemesls radīt ES Ārējās rīcības dienestu, lai novērstu situācijas, kad, līdzīgi kā savulaik Henrijam Kisindžeram, kādam rodas neskaidrības, kam zvanīt, ja gribi runāt par Eiropas ārpolitiku.
Tad uz Latviju jāzvana Kristovskim vai Zatleram?
Ārlietu jautājumos jāzvana valdībai. Ārpolitiku valdība veido kopā, un pārstāv to ārlietu ministrs. Bet skaidrs, ka valstu prezidentu līmenī ir sava aprite, un Valsts prezidentam ir tiesības un pienākums darboties šai prezidentālajā līmenī.
Kad pasaulē kaut kas notiek, mēs reaģējam saskaņā ar savu attieksmi. Kāds ir Latvijas ārpolitikas attieksmes veidošanās mehānisms?
Esmu deklarējis, ka tiks nodrošināta mūsu ārpolitikas turpināšanās jeb kontinuitāte. Tas nozīmē, ka Latvijai vai nu vēsturiski, vai īstermiņā jau ir izveidojusies attieksme pret dažādām valstīm un reģioniem. Protams, mēs paturam prātā arī to politiku, ko nosaka mūsu dalība NATO un ES.
Attiecībās ar Krieviju acīmredzot pārsvarā dominē monolītākā vēsturiskā attieksme.
Mēs zinām savas intereses drošības, ekonomiskajā, kultūras aspektā un jebkurā sadarbības jomā. Paturot prātā gan vēsturisko pieredzi, gan to, ka esam NATO un ES dalībnieki, konkrētajās interesēs un gadījumos mēs tad arī rīkojamies. Ņemot vērā mūsu kopējo totalitāro vēsturi, Latvijai tas liek uz mūsu attiecībām raudzīties gan ļoti pārdomāti, gan optimistiski.
Vai tas optimisms ir jaunums pēc nesenās vizītes?
Nē, tas ir cilvēcīgs. Neatkarīgi no priekšvēstures mēs no kaimiņvalstīm principā sagaidām, ka nākotnē mūsu attiecības veidosies uz savstarpējas cieņas un pieaugošas uzticamības pamata. Tas ir mērķis. Protams, paturot prātā Krievijas ambīciju līmeni, politisko ietekmi un attiecības ar līdzīga ietekmīguma spēlētājiem. Šajās viņu attiecībās mums gan ir jāatrod sava vieta un jāpanāk savi ieguvumi.
Kas ir tas specifiskais Latvijas attieksmē pret Krieviju atšķirībā no ES un NATO?
NATO un ES esam tāpēc, ka mūsu vērtības - demokrātija, laba pārvaldība, tiesiska valsts, brīva kapitāla un pilsoņu pārvietošanās - ir Rietumu vērtību sistēma. Bet Krievijai, lai tā tiktu uzņemta Pasaules Tirdzniecības organizācijā vai iegūtu bezvīzu režīmu ar ES, ir izpildāmi zināmi uzdevumi. Tas norāda, ka šajās divās dzīves telpās ir virkne atšķirību. Bet mēs esam gatavi savā pieredzē dalīties arī ar Krieviju, ja viņus tas interesētu. Tāpēc Latvija aktīvi piedalās ES Austrumu partnerības veidošanā, kas ir vērsta uz demokratizācijas procesiem pēcpadomju telpā. Jo mūsu ekonomiskās intereses sniedzas arī valstīs, kuru valdībām mēs nebūt ne visos jautājumos varam piekrist. Tomēr, uzturot šīs dažādās attiecības, mēs reizē pārstāvam arī NATO un ES vērtības, un mums ir virkne vēstniecību, kas ir pilnvarotas pārstāvēt tieši NATO, piemēram, Uzbekistānā.
Nenoliedzot vienojošās vērtības, dažādām valstīm mēdz būt atšķirīga reakcija uz notiekošo. Piemēram, Igaunijai. Tāpēc es jautāju par specifisko mūsu attieksmē.
Lai gan Baltijas valstu viedokļi dažādos jautājumos tiek saskaņoti, tomēr katra valsts veido savu ārpolitiku. Tiek pat spriests, vai nebūtu vērts Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm veidot vienotu tirgu nodokļu politikas līmenī, bet uz to ir ejami noteikti soļi, kas prasa laiku. Un, protams, ka vismaz līdz tam mūsu politikā būs atšķirības. Lai kādi būtu sadarbības līgumi, valstis savā starpā tomēr konkurē un cīnās.
Kāds ir Latvijas viedoklis par Aleksandra Lukašenko vīzas atcelšanu iebraukšanai ES?
Tiek gatavots kopējais ES viedoklis. Dažādu amatpersonu jau izteiktā nostāja liegt virknei Baltkrievijas amatpersonu iebraukšanu ES ir izsvērts viedoklis, tomēr tas būs vēl jāprecizē.
Kāda tajā būs Latvijas pozīcija?
Latvija ieturēs kopējo retoriku. Katrā ziņā Latvija nav ieinteresēta skriet ratiem pa priekšu. Esam jau paziņojuši savu nostāju par Baltkrievijā aizturēto nekavējošu atbrīvošanu.
Latvijas valstij Baltkrievijā ir virkne iestrāžu, ko negribam pazaudēt. Katrā lietā, kur esam iesaistījušies, ir jāformulē sava attieksme.
Ar savu politisko attieksmi mēs neesam arī ieinteresēti ierobežot biznesa iespējas mūsu uzņēmējiem. Formulējot politisku nostāju pret citas valsts politisko pārvaldi, jāskatās, lai bizness neciestu.
Lietuviešiem un poļiem ir tādas pašas intereses, tomēr viņi atver augstskolas Baltkrievijas disidentiskajiem studentiem. Vai tas nebūtu apsverams Latvijā?
Ja tādi piedāvājumi no augstskolām būtu, tos varētu apsvērt. Varbūt Polija, ko ekonomiskā lejupslīde nav tik ļoti skārusi, var rīkoties atbilstīgi savām iespējām un ietekmei, bet mums, kas esam ekonomiski ļoti cietuši, jārīkojas diezgan pragmatiski.
Kāpēc Ārlietu ministrija uz Ungārijas jauno un potenciāli represīvo mediju likumu reaģēja tikai pēc tam, kad Diena bija prasījusi Latvijas oficiālo attieksmi?
Katrā no ES dalībvalstīm ir kādi likumi, ko citas varētu komentēt. Diena jautājumu uzdeva laikam jau nākamajā dienā, kad viedoklis par attiecīgo likumu bija izskanējis no dažām Eiropas valstīm, un tas ir arī iespēju jautājums. Ārlietu ministrija par 30% ir samazinājusi savu diplomātu skaitu, un līdz ar to ierobežotākas ir arī analīzes spējas. Bet šai gadījumā es negribētu atsaukties tik daudz uz šo ierobežoto kapacitāti. Jāatzīst, ka galvenokārt tas ir bijis tāpēc, ka ministrijas dienestiem šis jautājums bija paslīdējis garām.
Izklausās tā, ka mēs esam novājināti, mazi, un Eiropā kāds jau domā par ārpolitiku - ka nekas daudz nav atkarīgs no mums pašiem.
Ko jūs ar to gribat teikt?
Tas drīzāk ir jautājums, kas izriet no jūsu iepriekš teiktā. Vai tā ir?
Saistībā ar ES politiku mēs respektējam kopējās politikas veidošanas mehānismus. Un ņemam vērā Latvijas valstij aktuālās intereses saistībā ar kaimiņvalstīm. Varbūt ASV no attāluma un ar savu ievērojamo ietekmi var izteikt tām atbilstīgus paziņojumus. Latvijai ir jāsniedz paziņojumi, kas atbilst mūsu interesēm.
Par ko vajadzētu debatēt gaidāmajās Saeimas ārpolitikas debatēs?
Jādod vērtējums par ārpolitiku iepriekšējos 20 gados. Jāapskata arī ārpolitikas veidošanas struktūra saistībā ar Latvijas dalību NATO un ES drošības struktūrās, saistībā ar globāliem procesiem un arī ar kaimiņvalstīm.
Un konkrēti?
Debates būs 27. janvārī, un tad būs gan runas, gan materiāls, par ko runāt. Ministrija patlaban pie tā strādā.
Kādu paredzat opozīcijas lomu un nostāju šajās debatēs?
Šī ir jauna varas situācija, kad opozīcijā nokļuvuši spēlētāji, kas iepriekšējā desmitgadē vai pat visā neatkarīgās valsts laikā ir piedalījušies politikas, arī ārpolitikas, veidošanā. Skaidrs, ka viņi centīsies parādīt savu kompetenci. Domājams, ka tā nebūs sevišķi draudzīga retorika. Bet ar to jārēķinās, jo tā ir varu zaudējušas vai tā arī neguvušas opozīcijas iespēja izteikties par saviem redzējumiem. Ideāli būtu, ja mūsu politiķi spētu pacelties tam pāri un runāt par valstiskām, stratēģiskām lietām objektīvi un atbilstīgi pasaules politiskajām realitātēm.