Vispirms atveru draugiem.lv, lai aizrakstītu mammai, ka esam galā un viss OK. Turpmākās dienas to izmantoju, lai informētu par to, kur esam bijuši un ko redzējuši. Tad klab.lv - jāpalasa, ko draudziņi sarakstījuši. Tviteris - lai zinātu, kas pasaulē notiek. Blodziņš - lai redzētu, cik daudz skatījumu un kā, meklējot mātes gūgles azotē, pie manis atnākuši. Jā, vēl viens statistikas rekords! Iemesls sist plaukstiņas un lēkāt pa viesnīcas istabu. Dzīvesbiedrs neļāva taisīt vaļā darba e-pastu, arī privāto ne. Tāpat skaipu - tikai un vienīgi drošības pēc. Un ziniet, pa nedēļu iepatikās. Tāpat kā telefons, kas man ārzemēs nestrādā.
Protams, varētu šausmināties, cik gan daudz laika nozog «visi tie interneti». Taisni vai bail rēķināt. Negribas arī populistiski apgalvot, ka mūsdienās citādi nevar. Var - citiem nav ne mobilā telefona, ne e-pasta, ne konta draugos. Un dzīvo viņi tāpat kā visi, varbūt pat drusku mierīgāk - ir taču kreņķis, kad izlasi, ka māsai tādas vai šitādas nedienas. Tāpat taču gadās dzirdēt - es taču par to tviterī rakstīju, vai tad nelasīji? Tad gribas zemes spert gaisā, jo, manuprāt, tā ir TĀDA šaurpierība! Ir taču arī dzīve ārpus interneta.
Pēdējā laikā internets un sociālie tīkli mani drusku nomāc. Pirmkārt, nespēju izsekot līdzi visam, kas sarakstīts. Protams, ir interesantas un labas lietas, bet tās «ēd» briesmīgi daudz laika! Mana tik dārgā laika, kurā varētu sēdēt ar draugiem vai cept kūkas. Biju nesen pie savas kosmētiķes, aizrunājāmies par internetu, un viņa bija ļoti dusmīga uz visiem, kas mēdz teikt: paskaties taču gūglē! «Tad jau precies ar ar to gūgli,» viņa ironizēja. Vai nav tā, ka interneta dēļ mēs retāk satiekamies ar draugiem un mazāk runājam pa telefonu ar tiem, ar kuriem vajadzētu? Mēs čatojam ar svešiniekiem, bet aizmirstam, ka vecmammai dzimšanas diena. Man šķiet, ka nepietiek lasīt, bet vajadzētu arī pašai ko sakarīgu ierakstīt. Ko gan lai uzraksta? Liekas, man nav nekā tāda ievērības cienīga, ko paziņot sev un pasaulei. Bet kāpēc gan lasīt to visu ievērības necienīgo, ko saraksta citi?
Ja man vajadzētu godīgi atbildēt, kāpēc es esmu draugos, tviterī vai vēl kaut kur, man tas nāktos ļoti grūti. Rakstot šo sleju, es vēl nepaspēju izdomāt. Bet es ceru, ka visai drīz man izdosies.