Savukārt Finanšu ministrijas (FM) preses sekretārs Aleksis Jarockis uz to atbild, ka, ja VK ir kādi ieteikumi, tā tos ir varējusi iesniegt jebkurā brīdī.
Skarbai kritikai VK revīziju ziņojumos pakļautas dažādas iestādes, sākot no FM par neefektīvu Eiropas Savienības (ES) fondu izlietošanas uzraudzību un beidzot ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, kura likuma nepilnību dēļ nav iekasējusi valsts nodevas ap 200 000 latu apjomā. I. Sudraba Dienai skaidro, ka VK revīzijas neveic nejauši - tiek izvēlētas iestādes, kurās jau paredzamas kādas nepilnības vai redzams, ka «sistēma nestrādā», tādēļ pārbaužu rezultāti nav pārsteidzoši. Gadījumos, kad līdzekļi iztērēti nelietderīgi, bet ne nelikumīgi, tos atgūt vairs diemžēl nevar, tomēr gadījumos, kad nav ievāktas kādas soda naudas, tās iekasēt var, un tas arī notikšot. «Piemēram, saistībā ar nelikumīgi izcirstajiem mežiem paši dienesti šim jautājumam vispār nebija pievērsuši uzmanību un bija pārsteigti, kad viņiem parādīja šo informāciju,» viņa atceras.
Valsts kontroliere uzsvēra, ka VK jau iepriekš esot aicinājusi strādāt pie tā, lai precizētu ierēdņu atbildību, jo «šobrīd neviens neatbild par rezultātu un to, kā tas sasniegts». Tam gan nepiekrīt A. Jarockis, kurš apgalvo, ka par to atbildīgi esot katras iestādes vadītāji. Viņš atteicās vērtēt VK atzinumus par citās iestādēs nelietderīgi izmantotajiem līdzekļiem, bet, runājot par tās pārmetumiem FM par ES fondu līdzekļu uzraudzību, atsaucās uz ministrijas jau iepriekš izplatīto preses relīzi, kurā tā noliedz visus pārmetumus.
I. Sudraba arī uzskata, ka Valsts budžeta likumam būtu jābūt savādākam: «Nevis tādam, kurā vienkārši fiksētas kaut kādas absolūtas naudas summas, bet tādam, lai var izlasīt, tieši kas par naudu tiks izdarīts.» A. Jarockis uz to atbild, ka, ja VK redz kādas nepilnības, tai esot visas iespējas sniegt savus priekšlikumus par budžeta veidošanu. Viņš gan atzina, ka, ja VK revīzijās uzskaitītie līdzekļi tiktu atgūti, budžeta konsolidācijai būtu nepieciešama mazāka summa.
Savukārt sabiedriskās politikas pētniece Linda Austere Dienai skaidroja, ka likumības revīzijās daudz nepilnību atklājas tad, ja normatīvie akti, kuru izpilde tiek pārbaudīta, ir tikuši pieņemti sasteigti. Viņasprāt, nelietderīgā naudas izlietojuma cēlonis ir vienotas valsts pārvaldes attīstības stratēģijas trūkums. «To reformē jau pusotru gadu, bet līdz šim mēs esam dzirdējuši tikai divus vārdus - maza un lēta. Bet nav skaidrs, kādas funkcijas tas sevī ietver,» norāda pētniece.