Vēsturnieki secinājuši, ka ievērojamu dumpju iemesls laika gaitā bijusi nevis grūta dzīve un apspiestība, bet gan samērā labu dzīves apstākļu zaudēšana. Tas pilnīgi noteikti sakāms gan par šāgada protestiem Eiropā, gan demonstrācijām un nemieriem citviet pasaulē. Rietumu labumus ārzemju studijās, ceļojumos vai dažā labā «importētā» dzīves iezīmē baudījuši, arī citu kulturālo un reliģisko sistēmu ļaudis atskārš, ka var arī citādi, un, ar labu pie tā netikuši, ņem rokās transparentus vai šo to smagāku.
Sevišķi totalitārās zemēs un attiecīgi motivētos protestos ietekmes ziņā smagāks pēdējā laikā ir izrādījies ne tik daudz miets vai «Molotova kokteilis», cik internets un i-phone. Tā populārajā interneta vietnē YouTube skatāmais video uz visiem laikiem iemūžinājis Irānas režīma nežēlību pret protestētājiem. Tur redzamie mirstošas sievietes pēdējie mirkļi pasaules acīs padara jebkuru varas attaisnošanos neiespējamu. Trausla elektroniska ierīce izrādījusies spēcīgāka par bruģakmeni un pilnīgi noteikti nes uzrunājošāku vēsti par pašnāvnieka dinamīta jostu.
Vai interneta saziņa, kas nu katram gribētājam paņemama līdzi kabatā, mainīs protestus kā parādību? Dažās tehniskās niansēs tā jau ir, tomēr diez vai tas tā notiks pēc būtības. Jo ārēji vienojošajai elektroniskajai saziņai piemīt arī tai ne velti pārmestā virspusība un paviršība. Attiecīgi tur, kur it kā kopējai sāpei būs risks tikt uztvertai dažādi, tās motivējošais spēks būs mazāks.