Rezultāts uz gadiem
Studēt stomatoloģiju Ilona izlēma tikai vidusskolas pēdējā klasē. Doma bija to darīt kopā draudzeni, bet, kad bija jāiesniedz dokumenti augstskolā, draudzene bija jau pārdomājusi. Visu vidusskolas pēdējo klasi Ilona cītīgi mācījusies ķīmiju, no Aizkraukles braukājusi uz sagatavošanās kursiem Rīgā. Ģimenē ārsta profesijas tradīciju nebija, mamma strādājusi par pavāri un devusi vērtīgu padomu - meit, lai kādu profesiju tu izvēlētos, neņem tādu, kur četras stundas vaiga sviedros jāstrādā, bet darba rezultāts iet zudumā jau pirmajā pusstundā. Ilona tagad smej, ka viņa strādājot labi ja pusstundu, bet pacientam plomba mutē turas pat vairākus gadus.
Ja izvēlētā profesija interesē, studēt stomatoloģiju nav grūti. Vienīgi jārēķinās, ka nopietni būs jāapgūst ķīmija, bioloģija, fizika. Pēc Ilonas domām, teorija Rīgas Stradiņa universitātē tiek pasniegta labi, taču studentu praksei vajadzētu atvēlēt vairāk nodarbību. Viņai pašai paveicies ar iespēju jau studiju laikā strādāt par zobārsta asistenti pie ļoti labas speciālistes, tas deva daudz priekšrocību salīdzinājumā ar kursabiedriem, kuri paralēli studijām nestrādāja.
Saprast un skaidrot
Zobārstniecības nozarē ir plašas specializēšanās iespējas - terapija, ķirurģija, protezēšana, smaganu ārstniecība, zobu balināšana un kur nu vēl visas lāzerlietas, kas strauji attīstās. Vienīgais nosacījums - pašam jābūt zinātkāram un ieinteresētam apgūt visu jauno, ko nozare piespēlē. Arī jau strādājot profesijā, izaugsme ir allaž iespējama, ir dažādi mācību kursi par jauniem materiāliem un tehnoloģijām. Var pamācīties arī ārzemēs.
«Stāstīt, runāt, motivēt pacientu un prognozēt pareizu ārstniecības gaitu sadarbībā ar ārstējamo - to gan augstskolā zobārstiem nemāca,» uzver Ilona, vaicāta par galveno prasmi, kas nepieciešama viņas jomas speciālistam. Stomatologam svarīgi būt komunikablam. «Man reiz bija tik bikla asistente, ka nespēja nākamo pacientu kabinetā ieaicināt. Tas nekam neder. Bez abpusējas sapratnes zobus ārstēt otram cilvēkam nevar. Tad ir ļoti grūti,» Ilona ir pārliecināta. «Cilvēki jau tā nereti nāk ar sāpi un pie zobārsta mēdz izlikt negatīvo, tāpēc mans pienākums ir saprast, kas jādara, un palīdzēt, lai cilvēkam kļūst vieglāk pēc iespējas ātrāk.»
Stomatoloģijā esot tā - cik dakteru, tik viedokļu. «Taču, ja protu pacientam visu izskaidrot, varu vieglāk ietekmēt viņa izvēli par labu sekmīgākam ārstniecības risinājumam. No sirds cenšos ieteikt labāko,» skaidro Ilona un piebilst, ka mūsdienās materiālu izvēle ir plaša un metodes zobārstniecībā - daudzveidīgas. Turklāt pat gadījumā, ja cilvēkam tobrīd ir finansiālas grūtības, iespējams paveikt sākotnējos darbiņus, bet pilnībā visu ar zobu darāmo pabeigt vēlāk.
Birstīte notrīta
Raksturojot savus pacientus, zobārste uzteic jauniešus, kas labot zobus nāk regulāri un tiešām par sevi rūpējas. Diemžēl ir arī cilvēki, kas gājienu pie zobārsta atliek līdz pirmajām sāpēm, lai gan šāda neizdarība un procesa ievilkšana noteikti neatmaksājas. Higiēnists jāapmeklē vismaz divreiz gadā, Ilona norāda.
«Cilvēki jau tagad paši gudri, domā, ka pietiek ar zobu tīrīšanu divreiz dienā, bet, piemēram, par zobu diegu piemirst.»
Jauniešiem, kas nākotnē plāno apgūt zobārsta profesiju, jāpiemīt tādām īpašībām kā spējai koncentrēties un patikai «ķimerēties», kā arī jābūt ar nosvērtu raksturu. Arī mugurai jābūt stiprai, jo poza, kurā strādā zobārsts gandrīz visas dienas garumā, ir viena un tā pati.
«Toties pacienti ir dažādi, tāpēc man nekad savs darbiņš neapnīk,» smej Ilona un stāsta, ka arī viņas piecgadīgajam dēlēnam zobārsta kabinets nekādas bailes neuzdzen.
«Baidāmies tikai no nezināmā. Tāpēc priecē, ka cilvēki nāk pie zobārsta laikus un regulāri, kopj savu mutes dobumu. Manam puikam arī bērnudārzā birstīte visvairāk notrīta.»