10 grāmatas vienlaikus
Īsti pat nevaru pateikt, cik grāmatu vienlaikus lasu, jo tas ir definīcijas jautājums. Teiksim, vai grāmata, kuru pēc gada izvelku no gultapakšas, skaitās lasīšanas procesā? Tā gadās ar, piemēram, tādiem blāķiem kā Deivida Fostera Valisa Infinite Jest vai Normena Meilera Harlot's Ghost. Ja to var uzskatīt par lasīšanu, es lasu vismaz kādas desmit grāmatas vienlaikus. Un tas nozīmē, ka man mājās ir daudz grāmatu. Reizi pa reizei (ļoti reti) notīru putekļus no grāmatplauktiem un tad iedomājos, ka derētu pāriet uz elektronisko grāmatu, kur salādētu visus plauktus un atbrīvotos no dilstošās celulozes kam vērtīgākam - tukšai vietai. Bet to neatļauj ieradums un vēlme redzēt savu it kā mazvērtīgo mantību.
Lai papildinātu grāmatu krājumu, ko daru tikpat mērķtiecīgi kā apokaliptiķi, kas veido konservētās pārtikas uzkrājumus, gaidot pastaro dienu, es iepērkos. Internetā un grāmatveikalos. Līdz krīzei vairāk internetā, jo treknie gadi Rīgā vienkārši bija trulāki un provinciālāki nekā šis brīdis un nebija gana grāmatu antikvariātu, kuros es varētu nopirkt to, kas man vajadzīgs, par cenu, kura mani apmierina. Vienīgā tīkamā vieta bija Jumavas antikvariāts vecpilsētā, kur gāju algas dienās, līdz zaudēju algu un veikals pārcēlās. Pārējo pirku internetā.
Lietoto sējumu dzīres
Krīze ieviesa pozitīvas korekcijas. Krītoties pirktspējai un daudziem mēģinot izmisīgi atbrīvoties no liekā, pretim saņemot kādu santīmu, parādījās komisijas veikali un lietotu grāmatu veikali. Tās man ir dzīres, esmu gandarīts, ka tā noticis. Visu plašo lietoto grāmatu Rīgu nepārzinu. Galvenokārt eju tur, kur man ir paziņas.
1/4 Satori grāmatnīcā (Lāčplēša ielā 31) iepērkos ne tikai tāpēc, ka to vada draugi. Būtiskais ir tas, ka tā ir ļoti labi organizēta grāmatnīca ar diezgan solīdu saturu. Mani parasti interesē vēstures grāmatas un vairāk par citām - lietotas grāmatas. Ne vien tāpēc, ka tās ir lētākas (reizēm tieši pretēji). Kāds novēlējums, ieraksts, vai aizmirsta lapiņa ir kā prēmija, jo tādās grāmatās es jūtu dzīvi.
Robert's Books (Antonijas iela 12, ieeja no Dzirnavu ielas) neiepērkos tik bieži. Ja pērku ko angliski iznākušu, tad ļoti konkrēti zinu, ko vēlos. Esmu grāmatu nolūkojis jau sen, izlasījis recenzijas un pārliecinājies, ka nevaru bez tās iztikt. Spontānu pirkumu angliski nav. Varētu pat teikt, ka esmu tajā fāzē, kad vispār mēģinu izvairīties no grāmatu pirkumiem, ja tas pa spēkam. Pretējā gadījumā manā personīgajā ekonomikā veidojas grāmatu burbulis - dārgi iegādāta bibliotēka, kurai ir niecīga tirgus vērtība. Taču reizēm Robert's Books ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Tur atrodams daudz kas vērtīgs plašā amplitūdā - no tādiem intelektuāliem provokatoriem, kas sapinušies savās domās, kā Slavojs Žižeks līdz pat turboātriem un supersekliem Krisa Kuzņeska stila trilleriem. Sev vērtīgās lietas atrodu, ieskatījies veikala mājaslapā uzrādītajos jaunpievedumos.
Ar pievienoto vērtību
Tad vēl ir Lira, mana laba drauga nesen atvērts grāmatu, filmu un mūzikas veikaliņš Baznīcas ielā 8. Mans pirmais pirkums tur bija Nīčes Zaratustras pirmskara izdevuma pārizdevums.
Latviskā variantā pārsvarā pērku pārbaudītas vērtības, kurām neesmu bijis gatavs skolas laikā, kā grieķu mītus un literatūras klasiķus. Taču Lirā gandrīz esmu pārstājis pirkt grāmatas, jo tā vietā esmu atradis tur apmierinājumu vēl specifiskākai savas kolekcionēšanas mānijas izpausmei - vecām vinila platēm, kuras tur nes sirmi vīri. Piemēram, esmu tur nopircis skaisti noformētu padomju izdevniecības Mezhdunarodnaya Kniga, Dievs viņ' zina, kad, izdotu plati ar Vāgnera operu fragmentiem un Skrjabina Ekstāzes poēmu, ko diriģējis izcilais krievu diriģents Jevgeņijs Mravinskis. Nekad nemedīju retumus, vismaz ne pašmērķīgi, bet par tādu var nosaukt igauņu sintezatormūzikas dieva Svena Grīnberga skaņu celiņu filmai Viesnīca «Pie bojāgājušā alpīnista», ko Lirā iegādājos vinila formātā.
Manis minētie veikali piedāvā arī papildu aktivitātes: kafejnīcas, lekcijas, filmu vakarus. Un man šķiet, ka bez krīzes vismaz kāda no šīm vietām noteikti nebūtu radusies.