Situācija jaunajos novados, kuriem mēneša laikā ir jāapstiprina budžets un jāizveido pagastu pārvaldes, kurās varēs saņemt pakalpojumus, ir atšķirīga. Vienā vietā lielākā daļa ievēlēto pašvaldību vadītāju nolēmuši nolikt deputāta mandātu, kā tas ir Smiltenes novadā. Tur šādu lēmumu gatavojas pieņemt četri bijušie pagastu priekšsēži, kuri labprātāk vadītu savu pagastu pārvaldes, kas ir algots amats. Domes ierindas deputāts saņem pārdesmit latu. Citviet darbojas kāds pagaidu variants - piemēram, Tukuma novadā situāciju bijušajos pagastos pārrauga domē ievēlētie kādreizējie pagastu priekšsēži, kuri bija arī izpilddirektori, bet viņi nav pārvaldnieki. Vairākos novados no pārvalžu priekšniekiem plānots pilnībā vai daļēji atteikties, nodrošinot bijušajos pagastos pakalpojumu pieejamību. To apsver arī Tukuma novadā.
Talsu novada mērs Miervaldis Krotovs (ZZS) Dienai apstiprināja, ka arī šajā novadā, kurā apvienota lielākā daļa rajona pašvaldību, būs viens pārvaldnieks uz vairākiem pagastiem. Lai arī Talsu novada tāpat kā Bauskas novada domē katrā ir seši bijušie pagastu priekšnieki, neviens no viņiem mandātu nav nolicis. Abas pašvaldības uz pagastu pārvaldes priekšnieku amatiem izsludinājušas konkursu. Pašvaldību darba pieredze ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai pretendētu uz amatu, atzina Bauskas novada mērs Valdis Veips (PS).
Pēc Dienas rīcībā esošajām ziņām, mandātu pašvaldībās jau ir nolikuši vairāk nekā desmit vietējo deputātu, no kuriem daži gan to izdarījuši citu iemeslu dēļ. Vēl tikpat jau ir paziņojuši par gatavību to darīt. Izmaiņas deputātu sastāvā atstāj iespaidu arī uz teritoriju pārstāvniecību, piemēram, Piltenes bijušajam mēram Jānim Abakukam (ZZS) atstājot Ventspils novada domi, tajā vairs nebūs neviena Piltenes pārstāvja, tāpat kā Kurmene zaudēs pārstāvi Vecumnieku novadā, ja bijušais priekšsēdis Agris Kondrāts (LPP/LC) atgriezīsies Kurmenē.
Saeimas komisijas sēdē tika secināts, ka mandātu maiņa pašvaldībās saistās arī ar citiem riskiem, jo partiju sarakstos ir liela daļa kandidātu, kas nav šo partiju biedri. Deputātu nomaiņa var atstāt iespaidu arī uz koalīcijas stabilitāti, ja vairākums ir trausls. Mainoties domes vadībai, amatu var zaudēt arī pārvaldnieks, kurš bija nolicis mandātu. Uz to norādīja deputāti Jānis Lagzdiņš (TP) un Igors Aleksandrovs (JL), kuri uzskatīja, ka ir jādod iespēja mandātus atjaunot. J.Lagzdiņš arī atgādināja Grobiņas novada lēmumu izveidot četrus vietnieku amatus, no kuriem viens atbild par ārējiem sakariem - deputātam ir aizdomas, ka patiesībā vietnieki pārraudzīs pagastu pārvaldes un pašvaldības meklējot dažādus veidus, kā izvairīties no mandātu nolikšanas. Grobiņas novada priekšsēža Aivara Priedola (ZZS) Dienai iepriekš sacītais tam ir daļējs apstiprinājums.
Saeimas deputāti arī uzsvēra, ka likuma nosacījumi par lēmējvaras nodalīšanu no izpildvaras, liedzot savienot deputāta amatu ar pārvaldes priekšnieka posteni, bija zināmi jau pirms vēlēšanām. Daļa pašvaldību vadītāju šī iemesla dēļ nekandidēja vēlēšanās, lai arī vietējā līdera iekļaušana sarakstā garantēja panākumus vēlēšanās. Smiltenes mērs Ainārs Mežulis (LPP/LC) piekrīt izpildvaras un lēmējvaras nodalīšanai, «jo, sēžot uz diviem krēsliem, nevar domāt par novadu kopumā, bet šajā laikā ir nepieciešams uz to raudzīties globāli». Taču Smiltenes mērs nesaskata nekā peļama pašvaldību vadītāju kandidēšanā vēlēšanās - tas, ka viņi ieguvuši lielu vēlētāju atbalstu, tikai liecinot, ka šie cilvēki ir cienīgi vadīt pagastu pārvaldes, uzskata A.Mežulis.