Nevajag uz koduma vietas likt pārsējus vai žņaugu. Koduma vietu kārtīgi noskalo ar ūdeni. Ja sunim strauji kļūst slikti, palielinās acu zīlītes un sākas muskuļu krampji, steidzami meklējiet veterinārārsta palīdzību. Taču lauku kranči ir stipri un paši tiek galā ar nelabumu. Bīstamāks ir odzes kodiens maza auguma sunīšiem - jorkšīriešiem, papiljoniem, čivavām, krievu toiterjeriem. Nelaimes gadījumā pie vetārsta jāsteidzas nekavējoties.
Savukārt kaķim viss atkarīgs no dzīvnieka reakcijas uz čūskas indi. Tomēr visticamāk, ka būs jāmeklē veterinārārsta palīdzība.
Ja čūskas kodiens dzīvniekam ir samērā rets negadījums, tad dažādas grieztas un plēstas brūces vasarā ir gandrīz neizbēgams ļaunums. Ja brūce ir dziļa, bez vizītes pie veterinārārsta neiztikt. Taču vispirms jāaptur asiņošana. Izskalojiet brūci ar tekošu ūdeni un tad ar ūdeņraža pārskābi. Nelietojiet nekādus citus medikamentus un nekādā gadījumā pats necentieties izvilkt svešķermeni. Tas jādara veterinārārstam. Saimniekam jāuzliek brūcei pabiezs polsterējums, kas sastāv no marles un vates. Tas apturēs asiņošanu. Pēc tam polsterējumu pārsien ar marles saiti. Dodoties pastaigā vai uz veterināro klīniku, pārsēju var nostiprināt ar pašlīmējošo saiti (tādu vienmēr ieteicams turēt mājās), taču necentieties nosaitēt par stipru, tādā gadījumā brūcei nepiekļūs gaiss un tā sliktāk dzīs. Nekad neļaujiet sunim savainoto vietu laizīt, tas paildzinās brūces sadzīšanu, kas parasti notiek divās nedēļās. Jebkurā gadījumā rīkojieties pēc vetārsta ieteikuma!
*Rīgas Zooloģiskā dārza veterinārās ambulances veterinārārste