Laulība var tikt izšķirta ne ātrāk kā 30 dienu pēc lietas uzsākšanas - šajā termiņā vienam vai abiem laulātajiem ir tiesības atsaukt savu iesniegumu. Ja laulātie savstarpēji nav vienojušies par laulības šķiršanu vai attiecībā uz kādu no jautājumiem, kas skar kopīgu nepilngadīgu bērnu vai kopīgu mantu, laulību var šķirt tikai tiesa.
Šķiršanās tikšanās procesā
Šķiršanās ir sāpīgs process, taču pāri, kuri izvēlējās šķirt laulību pie notāra, uzskata, ka šādi tā ir «nervus un laiku saudzējošāka procedūra». Lielākoties laulātie šādu soli spert izvēlas pragmatisku un emocionālu apsvērumu dēļ.
Pāris, kuri savu laulību slēdza zīmīgajā datumā - 2008.08.08, šogad nosacīti zīmīgajā datumā - 1. februārī - bija vieni no pirmajiem, kuri laulību pieteica šķirt pie notāra. Sieva, respektējot nu jau formāli bijušā laulātā atpazīstamību, intervijā vēlējās palikt anonīma.
«Esmu panākusi, ka mana bērna tēvs apņēmies maksāt ikmēneša pabalstu trīs minimālo algu apmērā līdz bērna dzimšanai, un dokuments apstiprina, ka viņš maksās arī alimentus likuma noteiktajā kārtībā,» stāsta sieva. Tieši viņa bija laulības šķiršanas ierosinātāja. Būdama grūtniecības sestajā mēnesī, piedzīvoja nepatīkamus mirkļus, pieķerot vīru neuzticībā. Būdami juristi, abi laulātie vienojās par laulības šķiršanu bez savstarpējiem strīdiem un pretenzijām uz mantu. Visu nekustamo īpašumu vīrs atstāja sievai.
«Grūtniecei tiesa emocionāli nav tā komfortablākā vieta. Tiesu māja visnotaļ ir depresīva iestāde,» slēpjot sarūgtinājumu par neizdevušos laulību, viņa turas optimistiski. Sieva uzskata, ka brīdis, kad tiesnesis mantijā uzsit ar āmuru pa galdu, ir gluži vai ar fatālisma pieskaņa. Šķirot laulību pie notāra, likuma normas gaišā puse ir cerība izvairīties no stresa.
Iespējams, vienošanos par šķiršanos viņa panākusi, izmantojot nelielu šantāžu un piespiedusi vīru brīvprātīgi parakstīt viņam neizdevīgu līgumu. Nevēloties zaudēt labi atalgoto un visnotaļ prestižo darbu, vīrs piekritis sievas izvirzītajām prasībām.
Lai var dzert šampanieti
Visai bieža ir situācija, kad laulātie jau sen dzīvo atsevišķi un kāds no pāra ir izveidojis citu ģimeni, kurā piedzimuši bērni, bet formāli abi aizvien ir vīrs un sieva. Tipiski, ka šķiršanos neierosina vīrs. Juridiski laulāto attiecības sāk kārtot vien tad, ja bijušais vīrs nolēmis atkārtoti stāties laulībā ar citu personu.
«Šķirt laulību pie notāra ir lētāk nekā valsts nodeva tiesas gadījumā,» atzīstas Andris, kurš ar savu sievu atsevišķi bija dzīvojuši septiņus gadus. Ģimenē nebija pēcnācēju, sieva ārzemēs dzīvo un strādā jau piecus gadus, ar Latviju viņa vairs nesaista savu dzīvi. Andris atzīst, ka likums stājies spēkā viņam labvēlīgā laikā, lai gan uz šķiršanos pie notāra bija jāpiesakās rindā. «Formāli valsts statistikai mēs esam laulāti, bet, ja atvieglo iespēju šķirties, neticu, ka cilvēki šķiršanos uztvers atviegloti. Neticu, ka nu tikai šķirsies! Varbūt emocionāli papīrs satuvina, bet kopā nesatur.»
Šķiršanos pie notāra abi atzinuši par ērtu. Andra sieva atlidojusi no pastāvīgās dzīvesvietas Anglijā, abi aizgājuši parakstīt nepieciešamos dokumentus pie notāra. Dokumentu par laulības šķiršanu notārs pa pastu nosūtīs uz sievas dzīvesvietu.
Andris uzsver, ka likumu par bezstrīdus gadījumu laulības šķiršanu pie notāra izmantos cilvēki, kuri vēlas šķirties ekonomiski un operatīvi, kuri ir atraduši kopsaucēju un kuriem nav nekas dalāms. Šāds modelis der cilvēkiem, ja tie, sakārtojot laulību formālo pusi, arī turpmāk vēlas saglabāt labas attiecības. Viņaprāt, likums neveicinās šķiršanās lavīnu: «Redzot, ka laulību var šķirt tik viegli, būs pāri, kuri var pārsteidzīgi pieņemt lēmumu šķirties, taču tas sabalansēsies, - citiem, izšķiroties pārdomāti, tas nebūs sāpīgs un mokošs process.» Andris cer, ka pēc šķiršanās abi saglabās labas attiecības: «Rīga ir maza, Latvija vēl mazāka. Lai varam vēlāk satikties un padzert šampanieti par kopīgajiem gadiem.»