J. Streļčenokam nav būtiskas vadītāja pieredzes, taču ir viens liels pluss - neesot atrasti tādi traipi biogrāfijā, kas dotu pamatu apšaubīt viņa reputāciju. Tieši pār prasību pēc nevainojamas reputācijas paklupuši divi citi kvalificēti pretendenti.
KNAB priekšnieka amata pretendentus vētījušās komisijas locekļu izteikumi liecina, ka pirmdien komisijas noslēdzošajā sēdē faktiski varēja iet tikai divus ceļus - vai nu virzīt tālāk J. Streļčenoka kandidatūru, vai arī pasludināt šo konkursu kā beigušos bez rezultātiem. Pirmdien vēlreiz uzklausīts tikai J. Streļčenoks, pārējie trīs kandidāti esot noraidīti jau pagājušajā nedēļā. Uz KNAB šefa amatu vēl kandidēja KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja Ilze Jurča, Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un SIA Pireja juridiskais pārstāvis Māris Gulbis. Konkrētus iemeslus, kāpēc pārējie kandidāti noraidīti, komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane neatklāj, jo tā ir ierobežotas pieejamības informācija. Taču viņa Dienai atzīst, ka divi no kandidātiem nekvalificējās, jo neatbilda prasībai pēc nevainojamas reputācijas, savukārt trešajam esot bijis kopumā ļoti zems novērtējums. Tas gan atšķiras no konkursa norisi vērojušās Sabiedrības par atklātību Delna interpretācijas. Tās direktors Kristaps Pētermanis Dienai stāsta: saskaņā ar Delnas novēroto reputācija paklupināja tikai vienu kandidātu, pārējie neesot atbilduši formāliem kritērijiem. Piemēram, atsevišķiem kandidātiem viens no trūkumiem bijušas svešvalodu zināšanas.
J. Streļčenoks KNAB nostrādājis astoņus gadus un izaudzis no speciālista līdz KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka amatam. Centra Providus pētniece Iveta Kažoka atzīst, ka J. Streļčenoks viņai atstājis kompetenta darbinieka iespaidu, taču I. Jurča un L. Šikore bijušas spilgtākas, arī viņu amati ir augstāki. Pretendentu vērtēšanas komisijas loceklis, Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Kažociņš norāda - priecātos, ja J. Streļčenoks būtu kādus piecus gadus vecāks un ar lielāku pieredzi vadībā, taču viņš esot radījis iespaidu, ka ir cilvēks ar mugurkaulu un stratēģisku skatījumu uz KNAB darbu. Turklāt J. Kažociņš uzsver, ka komisijai bija jāvirza apstiprināšanai kāds no pretendentiem, citādi KNAB vēl ilgāk paliktu bez vadītāja. Tieši J. Streļčenoku biroja darbinieki esot izraudzījuši par KNAB Ētikas komisijas priekšsēdētāju, kas liekot domāt, ka viņš jau bauda KNAB darbinieku uzticību un viņam piemīt līdera dotības.
Gan KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks, gan bijušais šefs, tagadējais Saeimas deputāts Aleksejs Loskutovs raksturo J. Streļčenoku kā ļoti centīgu un apzinīgu darbinieku, kurš neesot radījis šaubas par godaprāta trūkumu vai iespēju, ka varētu pakļauties politiskam spiedienam. Turklāt J. Streļčenoks esot cilvēks no KNAB iekšienes, kam darbinieki varētu uzticēties vairāk nekā iepriekšējam KNAB šefam Normundam Vilnītim, līdz ar to esot maz ticams, ka birojā varētu uzbangot tāda mēroga konflikts kā N. Vilnīša vadības laikā. Taču J. Streļčenoka spējas tieši KNAB vadībā nevar komentēt ne A. Loskutovs, ne A. Vilks, jo J. Streļčenoka līdzšinējais amats tās vēl neļaujot novērtēt. I. Kažoka atzīst, ka viņai lielu bažu par J. Streļčenoku nav, vienīgi esot jautājums, vai viņš spēj uz KNAB paskatīties «no putna lidojuma» un saprast, kas biroja darbā ir jāmaina.
Balsojums par KNAB šefu būs kārtējais pārbaudījums tā dēvētajai tiesiskuma koalīcijai, jo aizklātie balsojumi joprojām nav izskausti, norāda K. Pētermanis. Dienas aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji Vjačeslavs Dombrovskis (ZRP), Edvards Smiltēns (Vienotība) un Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK) uzsver - viņi respektējot komisijas lēmumu, taču pagaidām J. Streļčenoks ir melnais zirdziņš arī politiķiem, tāpēc partijas viņu vēl vēloties uzklausīt pirms galīgā lēmuma pieņemšanas.