Šobrīd Krimināllikumā atbildība paredzēta tikai par partiju finansēšanu, izmantojot starpniecību, taču KNAB norāda, ka arī citi Politisko organizāciju finansēšanas likuma pārkāpumi var būtiski aizskart sabiedrības intereses. Likumprojekta anotācijā KNAB raksta: pastāvošā prakse administratīvo pārkāpumu jomā liecina, ka likums nereti tiek pārkāpts lielos apmēros, tādējādi būtiski aizskarot sabiedrības intereses. Plānotā kriminalizācija attiecas uz pārkāpumiem lielā apmērā, proti, ja tie pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, kas pašlaik ir 9000 latu.
KNAB iecerējis, ka turpmāk kriminālatbildība draudēs arī par partiju nelikumīgu finansēšanu, kas izpaudusies atļautā finansējuma apmēra pārsniegšanā, dāvinājuma vai ziedojuma netiešā nodošanā vai finanšu līdzekļu ziedošanā bez pārskaitījuma attiecīgās partijas bankas kontā. Atbildība draudētu arī par nelikumīgu dāvinājumu pieņemšanu, kā arī par pieprasīšanu veikt politiskās partijas nelikumīgu finansēšanu.
KNAB norāda, ka, līdzīgi kā korupcijas gadījumā, arī politisko organizāciju nelikumīga finansēšana ir noziedzīgs nodarījums, kas ļoti bieži ir latents. Tāpēc KNAB paredzējis, ka no kriminālatbildības atbrīvo personu, kurai partijas finansēšana pieprasīta vai izspiesta vai kura labprātīgi paziņojusi par nelikumīgu finansēšanu. Atgriezeniska spēka šim normām nebūs, tāpēc uz iepriekšējo vēlēšanu skandāliem attiecināt normas nevarēs.
Smagākajos gadījumos par šiem pārkāpumiem paredzēts līdz pat astoņiem gadiem cietumsoda. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP) valdības sēdē pauda izbrīnu, ka «sankcijas ir kā par slepkavību». A.Vilks paskaidroja, ka dažos gadījumos summas var būt ļoti ievērojamas un sekas valstij ļoti būtiskas, tāpēc tās patiešām būtu salīdzināmas lietas.