Šogad Venēcijas biennālē piedalās deviņdesmit trīs pasaules valstis - rekordliels skaitlis. Biennāles izstādes tēma, ko formulējis kurators Daniels Birnbaums, ir Pasauļu radīšana. Tēmas pieteikumā viņš raksta: «Mākslinieks rada pasaules, nevis objektus.» Šim vadmotīvam seko arī Latvijas mākslinieki, kuru radošajam darbam savu, unikālu pasauļu konstruēšana raksturīga ne tikai Venēcijas biennāles kontekstā.
Latvijas ekspozīcija arī šogad izvietota īrētās telpās. Baltijas valstīm savu paviljonu Venēcijā nav, kaut preses konferencē pirms mākslinieku izbraukšanas uz Itāliju Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji apliecināja, ka noris sarunas par pastāvīgas izstāžu telpas iegūšanu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopā. Šogad Latvija telpas īrē nosacīti Venēcijas sirdī - rajonā starp Svētā Marka laukumu un Rialto tiltu. Vieta, kā vērtē mākslinieki un izstādes kuratore, veiksmīga - atrodas pilsētas centrā netālu no po pulāras baznīcas. Netālu no mūsu ekspozīcijas telpas atradušas vēl sešu valstu izstādes. Iepriekšējos gados biennāles dalībnieki īpaši bija domājuši, kā piesaistīt apmeklētāju uzmanību, šogad pietikšot ar vietu, jo interesenti Venēcijā ārpus biennāles parka izvietotās ekspozīcijas visbiežāk meklē ar kartes palīdzību, īpašu uzmanību pievēršot blīvākajiem «mākslas punktiem» pilsētvidē.
Latvijas nacionālo ekspozīciju veido divi atsevišķi darbi, kas izstādes telpās rada saspēli. M.Mitrēvics eksponē instalāciju Trauslā daba, darbu, kas attīstījis sākotnējo ekspozīcijas konceptu Sol!. To veido vairākas miniatūras, kas stāsta par Sauli - tās emocionālo iedarbību uz cilvēku, Sauli kā simbolu, asociācijām, ko raisa Saule. Vienlaikus darbs tehniski veidots tā, lai būtu atkarīgs no Saules kā enerģijas avota. Savukārt E.Deičmane darbā Pārejošās bēdas runā par Saules trūkumu tiešā un pārnestā nozīmē - dabā, iestājoties ziemai, un cilvēku attiecībās. M.Mitrēvics izmantojis arhetipiskus, dabiskus tēlus - jūru, smiltis, atpūtu, ilgas, savukārt E.Deičmane veidojusi darbu kā sarežģītu mehānismu, kurā liela nozīme akustiskajam efektam.
Abi darbi aizņem trīs izstāžu telpas bijušajā Venēcijas biroju ēkā. Neitrāls interjers un fakts, ka ēka nav vēsturisks piemineklis, padarot to ideālu ekspozīcijas vajadzībām. Gan M.Mitrēvica, gan E.Deičmanes darbi eksponēšanai prasa neitrālu vidi, tātad izstādi varēja ierīkot, telpas pārveidojot minimāli. Katra no divām mazākajām telpām atvēlēta viena mākslinieka veikumam, trešajā - lielākajā - darbi Pārejošās bēdas un Trauslā daba «satiksies», veidojot saspēli. Kā stāsta L.Marcinkeviča, abi darbi telpā ir nodalīti, tomēr idejiski un emocionāli veido vienu kopīgu ekspozīciju. «Izstādes nosaukumā ietverto «dabu» nevajadzētu saprast šaurā nozīmē - kā floru un faunu. Ekspozīcijas kontekstā par trauslo dabu jārunā kā par jaunu ontoloģiju, pasaules apraksta paņēmienu, kur par atskaites punktu tiek ņemta lietu kārtība no vienas puses un trauslais miers no otras. Tāpēc mūsu ekspozīcijas apmeklētājiem gribētu ieteikt būt uzmanīgiem un neticēt pirmajam, kas ienāks prātā,» iesaka L.Marcinkeviča un min, ka E.Deičmanes un M.Mitrevica darbiem veiksmīgi izdodas lauzt skatītāju aizspriedumus un iepriekš pieņemtas patiesības. «Sarežģītības pakāpe, kas īstenota Mika un Evelīnas darbos, atbilst arī mūsu sarežģītajam laikam un tā garam.»
Latvijas dalību Venēcijas biennālē finansiāli nodrošina KM, kas konkursā projektam piešķīra Ls 43 000. Ls 15 000 piešķīris arī Valsts kultūrkapitāla fonds, atzīstot Venēcijas biennāli par vizuālās mākslas nozarei prioritāru pasākumu. Ekspozīcija Venēcijā skatāma līdz 22.novembrim. Nākamajā gadā kuratore sola darbus parādīt arī Rīgā.