Pirms spēles ar Horvātiju Latvijas izlases mediķiem un fizioterapeitiem bija sarežģīts uzdevums, lai sagatavotu cīņai izlases līderes. «Lielākā daļa spēlētāju bija gulējušas ārkārtīgi maz. Lai arī biju pat pārsteigts, cik daudz palīgi bija paveikuši, lai atjaunotu spēlētājām spēkus, cīņas gaitā enerģijas krājumi sāka izsīkt,» uz problēmu cēloni norādīja valstsvienības galvenais treneris Georgs Dikeulaks. Elīna Babkina un Zane Tamane pret Franciju spēlēja 39, Gunta Baško - 36, Sabīne Niedola - 33, bet Ieva Kubliņa - 32 minūtes. Piecpadsmit stundu laikā bija jāpaspēj atpūsties, izgulēties un vēl sagatavoties izšķirošajai cīņai. Tāpēc negaidīts bija treneru lēmums tomēr aizvadīt rīta treniņu, lai gan spēlētājas vēl bija samiegojušās, tomēr esot izkustējušās. Tā būšot labāk - uzskatīja Dikeulaks.
Spēles sākums neliecināja par pretējo. Atšķirībā no neprecīziem metieniem bagātās spēles ar Franciju pirmdienas pēcpusdienā abu komandu basketbolistes uzbrukumā uguņoja. Veiksmīgākas bija latvietes, kuras pirmajā ceturtdaļā iekrāja pat septiņu punktu pārsvaru. «Noskatījāmies daudz, daudz horvātu spēļu ierakstu, lai rastu risinājumu. Pirmajā ceturtdaļā tiešām šķita, ka esam atraduši atslēgu, kā apturēt pretinieču spēcīgāko trumpi - īsās divu spēlētāju sadarbības,» norādīja Dikeulaks. Turpinājumā gan enerģijas rezerves beidzās, trūka ātrumu, un horvātietes sāka krāt pārsvaru, kas trešās cetrtdaļas vidū sasniedza pat 15 punktus (38:53). «Bija jāspēlē agresīvāk, jāsāk no aizsardzības,» treneris pārtraukumā centies psiholoģiski spēlētājas noskaņot cīņai. Lai arī otrā puslaika sākums vēl optimismu neviesa, trenera nemitīgie mudinājumi turēties pie plāna nesa augļus. Guntas Baško tālmetiens ievadīja iespaidīgu 17:2 izrāvienu, pēc kura rezultāts kļuva neizšķirts 55:55, taču psiholoģiskais pārsvars nenoliedzami piederēja Latvijas komandai, kas iegūtos spēles grožus no rokām vairs neizlaida.
Pirmdien vēlu vakarā Francijas un Grieķijas divcīņā noskaidrojās vietu sadalījums D grupā un komandu mantojums nākamajai kārtai.