Valdības mazspēja kontrabandas apkarošanā atgādina nespēju aktīvi darboties. Milzīgais nelegālo cigarešu, alkohola un degvielas apjoms tomēr vēl nav pietiekami liels, jo tikai «nepieciešamības gadījumā», kas acīmredzot vēl nav pienācis, iekšlietu ministre pastiprinās policijas struktūrvienības. Un kamēr viņa vēl tikai plāno pastiprināti veikt robežas uzraudzību naktī, kontrabandisti labi zina, ka robežsargus tumsā nemanīs, jo naudas viņu darba apmaksai nakts stundās nav.
Arī finanšu ministrs, kam padots VID, vēl tikai plāno. Bet gan plāni, gan ierosinājumi, kā zināms, mēdz mainīties. Ja nu tomēr nepārdomās, tad ierosinās izveidot uzraudzības padomi, kas pieskatīs cīņu pret ēnu ekonomiku.
Tas nozīmē, ka līdzšinējie kontrabandas apkarošanas plāni lāgā nedarbojas, un valdībai nav īsti skaidrs, ko darīt, lai tie nestu augļus. Ministrs gan apjauš, ka izšķirīga ir sabiedrības attieksmes maiņa, taču ideju, kā to panākt, nav. Un kaut arī valdības saimniekošanas neprasme (ne jau ZZS saimnieka izpratnē) nav attaisnojums iedzīvotājiem pirkt preces, nemaksājot ne akcīzi, ne PVN, aktīva rīcība ekonomikas attīstības veicināšanai varētu gūt lielākus panākumus kontrabandas apkarošanā nekā drakoniski sodi. Ja visus pierobežas ļaudis saliks cietumos, nodokļu ieņēmumi no tā daudz nepieaugs.
Varbūt pienācis laiks Valsts prezidentam šo Saeimas un valdības «paralītiķu» saimi aktivizēt.