Atbildīgā ministrija dokumenta slepenību Dienai pamato ar to, ka tā nav piedāvājusi konkrētus konsolidācijas priekšlikumus, bet gan nosūtījusi aizdevējiem teorētiski maksimālo konsolidācijas priekšlikumu sarakstu. Tajā ir Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Latvijas nozaru ministriju priekšlikumi. «No tiem daļa pilnīgi noteikti netiks realizēti, jo saraksta apjoms būtiski pārsniedz nepieciešamo konsolidācijas apjomu,» skaidroja FM pārstāve Baiba Melnace, norādot - tiklīdz jaunā valdība sāks darbu pie 2011. gada valsts budžeta, sabiedrībai būs iespēja sekot līdzi Ministru kabineta lēmumiem.
Vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz, ka 2011. gada Latvijas budžets jākonsolidē (jāpalielina ieņēmumi, jāmazina izdevumi) par 395-440 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) gan cer pārskatīt šo vienošanos. Viņaprāt, pozitīvie signāli Latvijas ekonomikā ļaus 2011. gada budžetu konsolidēt par mazāku summu jeb 350-400 miljoniem latu, lai nodrošinātu starptautiskajiem aizdevējiem solīto budžeta deficītu 6% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta. Ministrs vienlaikus izteicies, ka viņam neesot informācijas, par kādiem datiem publiski izsakās J. Domburs, kā konsolidējamo summu minot 767 miljonus latu. Žurnālists norādījis, ka šāds efekts būtu no visu sarakstā uzskaitīto pasākumu īstenošanas.
J. Domburs aģentūrai LETA neapšaubīja valdības iepriekš pausto apņemšanos par konsolidāciju 350-400 miljonu latu robežās. Tomēr, iepazīstoties ar pieejamajām tabulām ar aprēķiniem, viņš secinājis, ka veicamie samazinājumi šā mērķa sasniegšanai var skart arī tās jomas, ko politiķi iepriekš definējuši kā neaizskaramas. Viņaprāt, politiķi spēlē «paralēlas spēles», solot nesamazināt pensijas, bet tajā pašā laikā gatavojot šādu budžeta konsolidācijas variantu. «Ja šo materiālu Latvija kā valsts ir iesniegusi, vai mums kā sabiedrībai nepienāktos par to zināt?» vaicāja žurnālists.
Tāpat vai līdzīgi kā žurnālists domā arī vairākums Dienas uzrunāto ekspertu. Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis uzskata, ka jebkuri apsvērtie priekšlikumi par nākamā gada budžeta konsolidāciju sabiedrībai bija jādara zināmi, līdzko šāds saraksts bija gatavs.
Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) ir neapmierinātība ar to, ka vispirms ar šiem priekšlikumiem iepazīstināti starptautiskie aizdevēji, nevis valdības sociālie partneri - sabiedriskās organizācijas. «Neapspriest to ar cilvēkiem, kuri budžetu veido, man nešķiet līderu cienīgs gājiens,» teica LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.