Kopš šāgada sākuma vienģimenes un divģimeņu daudzdzīvokļu mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, nodoklis ir 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības, ja tā nepārsniedz 40 000 latu, 0,2% - ja kadastrālā vērtība ir no 40 000 līdz 75 000 latu, bet 0,3% - īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 75 000 latu. Toties zemei un inženierbūvēm likme ir 1,5% no kadastrālās vērtības. Pavasarī portālā Nozare.lv Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta direktors Gatis Kalniņš mierināja, ka vairāk nekā 99% dzīvokļu un 97% privātmāju nodoklis būs mazāks par 40 latiem gadā. Tomēr ir pašvaldības, kurās ir problēmas, īpaši aktīvi par tām vēsta Jūrmala, kur zemju kadastrālā vērtība ir ievērojami augstāka. Jūrmalas dome vēl nesen nesekmīgi centās aizkavēt kadastrālo vērtību bāzes apstiprināšanu valdībā 2011. gadam. Gada laikā NĪN parāda summa Jūrmalā pieaugusi par 57,11% un šā gada 1. jūlijā bija Ls 1 480 059. Savukārt Rīgā nodokļa piemērošana izraisīja Finanšu ministrijas kritiku, jo Rīga ir vienīgā pašvaldība visā valstī, kas garāžām, bēniņiem, kāpņu telpām, pagrabtelpām u. c., piemēro nevis samazinātās likmes no 0,1 līdz 0,3%, bet paaugstināto nodokļa likmi 1,5% apmērā.
«Vai nodokļa likmi vēl varēs paaugstināt, es šaubos. Starptautiskie aizdevēji uz to spiež, un, neredzot reālo situāciju Latvijā, var teikt, ka tas ir pareizi. Taču jāņem vērā, ka mums ir ap 200 000 trūcīgo, kas no šī nodokļa ir atbrīvoti, un ļoti liels to cilvēku skaits, kuru ienākumi ir tik tikko virs trūcīgās personas ienākumu līmeņa. Tagad, kad iedzīvotāji reāli saņem rēķinus, varēs pateikt, cik tie ir pamatoti. Ir milzīgi pārmetumi par kadastrālās vērtības aprēķināšanu, un tā jāsakārto, lai būtu maksimāli godīga,» uzsver A. Jaunsleinis.