Abiem šiem politiskajiem spēkiem premjers Valdis Dombrovskis (_Vienotība_) ir piedāvājis iesaistīties viņa veidotajā koalīcijā, un ne viena, ne otra apvienība šo priekšlikumu nav noraidījusi. SC līderu izturēšanās radīja iespaidu par gatavību darīt visu, lai būtu varā. Iespējams, V. Dombrovska piedāvājums ir bijis tikai taktisks manevrs, kā _Vienotībai_ izkļūt no sarežģītās situācijas. Kā norādīja opozīcijā atstātās apvienības _Par labu Latviju!_ līderi - vēlētāji ir nobalsojuši par tagadējo koalīciju, kurai ir pārliecinošs vairākums Saeimā ar 63 balsīm, un sabiedrībai nav skaidrs, kāpēc vēlēšanu uzvarētājs vairs nevēlas šo pirms vēlēšanām solīto sadarbības modeli īstenot.
Piektdien notika pirmās Valsts prezidenta Valda Zatlera konsultācijas ar 10. Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem. Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs žurnālistiem teica, ka Vienotība informējusi prezidentu par V. Dombrovska izvirzīšanu premjera amatam un ka ir nodoms veidot četru apvienību koalīciju. Prezidents to uzskata par labu pamatu plašas un stabilas koalīcijas veidošanai.
Taču pat līdz šim tuvākā Vienotības sabiedrotā Zaļo un Zemnieku savienība pēc V. Dombrovska negaidītā paziņojuma par nodomu veidot tik plašu valdību ar 92 balsīm Saeimā vairs neizskatījās tik pārliecināta un ar komentāriem atturējās līdz pirmdien paredzētajai valdes sēdei. Bija iespaids - neviens nav noticējis, ka valdībā patiešām būs četri politiskie spēki. Visu Latvijai-TB/LNNK līderis Roberts Zīle norādīja, ka sadarbības līguma projekts nemaz nav gatavots tik plašai koalīcijai. Tajā ir sacīts, ka lēmumi tiek pieņemti ar to sadarbības partneru balsu vairākumu, kuriem Saeimā ir vismaz 51 balss. Tas nozīmētu, ka premjera pārstāvēto apvienību ar 33 balsīm var izslēgt no lēmumu pieņemšanas. VL-TB/LNNK, kas jau piedalās valdības deklarācijas sagatavošanā, pirmdien iesniegs V. Dombrovskim priekšlikumus, kas būs vērsti uz nacionālo interešu nostiprināšanu, kā arī aicinās paredzēt Latvijas energoatkarības mazināšanu. R. Zīle uzsvēra, ka apvienība gatava īstenot Valsts prezidenta nosauktos kritērijus - ārpolitikas un drošības politikas pēctecības nodrošināšanu, ko apstiprina arī frakcijas deputātu balsojums par termiņa pagarināšanu Latvijas misijai Afganistānā (Saskaņas centrs balsoja pret), kā arī ekonomikas atveseļošanas programmas īstenošanu sadarbībā ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Pagājušajā nedēļā medijos parādījās ziņas par signāliem it kā no Rīgas pils, ka VL-TB/LNNK dalība koalīcijā nav vēlama, taču VL līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars piektdien no prezidenta tādus signālus nav dzirdējis un, viņaprāt, ar atsaucēm uz neoficiāliem avotiem, ko nav iespējams pārbaudīt, varot viegli manipulēt. R. Dzintaram neesot iebildumu pret SC, bet VL vēlētājam neesot pieņemama SC ideoloģija. SC veido vairāki politiskie spēki - arī Latvijas Sociālistiskā partija, kuru ideoloģiski būtu grūti iedomāties vienā koalīcijā ne tikai ar VL-TB/LNNK, bet arī ar daļu no Vienotības. Taču SC ir 29 balsis Saeimā. «Mēs esam gatavi sākt sarunas ar Valdi Dombrovski,» vairākas reizes teica N. Ušakovs, tā atbildot uz visiem jautājumiem, izvairoties runāt arī par okupācijas faktu, ko premjers minēja kā vienu no principiāli svarīgiem jautājumiem, par kuru koalīcijā vajadzētu būt vienotai nostājai.
Uz tikšanos Rīgas pilī bija ieradušās arī apvienības Par labu Latviju! līderi, kuri neslēpa pārsteigumu par ieceri veidot plašo koalīciju. Pēc Andra Šķēles domām, «tas neliecinātu par demokrātiju Latvijā, jo valsts tiktu pārvaldīta, taktiski laipojot», un tās darbība nebūtu vērsta uz ilgtermiņa mērķu īstenošanu. A. Šlesers atgādināja, ka VL-TB/LNNK attieksme pret SC Vienotībai jau bija zināma pirms vēlēšanām un, ja tā ir izšķīrusies aicināt koalīcijā arī SC, tad «tas varētu būt veids, kā izstumt no valdības VL-TB/LNNK». A.Šlesers domā, ka būtu labi iesaistīt valdībā SC, jo tad koalīcija būtu stabilāka, taču pirms vēlēšanām Vienotība stāstījusi ko citu.