Konfidenciālās informācijas noplūde radījusi sašutumu diplomātu aprindās, jo īpaši asi to nosodījusi Vašingtona, sakot, ka WikiLeaks rīcības dēļ ir apdraudēti amerikāņu diplomāti un nacionālās intereses. Skandāls iecirtis skaļu pliķi ASV diplomātiskajam korpusam, jo samazinājusies tā uzticamība citu valstu diplomātu acīs.
Betmens un Robins
WikiLeaks tīmeklī noplūdinājis vairāk nekā 251 tūkstoti diplomātisko vēstuļu un telegrammu, 632 no tām izsūtītas no ASV vēstniecības Rīgā. Pagaidām organizācijas mājaslapā interesentiem nav pieejams korespondenču saturs, tomēr daļu no tām pirmdien publicēja vairāki rietumvalstu laikraksti. Sarakstē pārsvarā apspriesti aktuālākie notikumi pasaules valstīs un analizēta to politiskā situācija.
Vēstulēs amerikāņu diplomāti smagi kritizējuši ārvalstu līderus. Piemēram, Krievijas politisko duetu, ko veido prezidents Dmitrijs Medvedevs un premjerministrs Vladimirs Putins, viņi salīdzina ar supervaroni Betmenu un viņa palīgu Robinu. Šajā gadījumā par Robinu tiek dēvēts D. Medvedevs.
Diplomāti izteikušies, ka Krievijas prezidents esot V. Putina politiskais ieslodzītais, raksta Krievijas laikraksts Kommersant. Kremlis uz karstām pēdām nesteidz izteikt savu nostāju, sakot, ka esot nepieciešams detalizētāk iepazīties ar dokumentiem.
Kritizēti arī citu lielvalstu vadītāji. Vienā no vēstulēm Vācijas kanclere Angela Merkele nosaukta par cilvēku, «kas nevēlas uzņemties risku» un «reti kad ir radoša». Savukārt Francijas prezidents Nikolā Sarkozī nodēvēts par «kailo karali», un ASV vēstniecības Parīzē darbinieki uzskata, ka viņš ir «valdonīgs, mēdz ātri apvainoties un rupji izturas pret saviem kolēģiem».
Visvairāk ticis skandalozajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni, kurš savas neremdināmās seksuālās apetītes dēļ esot «politiski un fiziski» vājš. Viņš arī raksturots kā bezatbildīgs, patmīlīgs un pilnīgi neefektīvs cilvēks.
Izseko ANO vadītāju
Publicētie dokumenti daļēji parāda, kā Vašingtona realizē savu ārpolitiku.
Savulaik amerikāņu diplomāti Slovēnijas valdībai piedāvājuši uzņemt kādu Gvantanamo cietuma ieslodzīto, pretī piesolot ASV prezidenta Baraka Obamas vizīti.
Korespondencē atrodama informācija, ka pirms aptuveni gada ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone devusi atļauju sākt ANO vadības, arī ģenerālsekretāra Bana Ki Muna, izsekošanu, vēsta BBC. Savukārt 2007. gadā Vācijas varas iestādēm tika piekodināts neizdot aresta orderi par vairākiem ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbiniekiem, kas bija iesaistīti nevainīga Vācijas pilsoņa, kuram bija tāds pats vārds kā aizdomās turamajam islāma kaujiniekam, nolaupīšanā Afganistānā.
Diplomāti arī izteikuši dažādas aizdomas par valstīm, kurā tie pilda savus pienākumus. Maskavā strādājošie diplomāti izteikuši minējumus, ka Krievijas specdienesti ir cieši saistīti ar kriminālajiem grupējumiem, bet Lībijas līderi Muammaru Kadāfi visur pavadot «seksīga» ukraiņu izcelsmes medmāsa, ar kuru, iespējams, viņam esot romantiskas attiecības.
F. Fratīni uzskata, ka vēstuļu noplūde ir sava veida 11. septembris ASV un pasaules diplomātijai. Viņš aģentūrai Reuters sacījis, ka pēc visu dokumentu nonākšanas internetā Romas un Vašingtonas savstarpējā uzticība tiks pamatīgi iedragāta.
Briestošo skandālu apjauš arī Baltais nams, kas WikiLeaks rīcību nosaucis par nepieņemamu un uzsvēra, ka diplomātu personīgais viedoklis nav Vašingtonas oficiālā nostāja un domu apmaiņas rezultātā ne vienmēr tiekot pieņemti galīgie politiskie lēmumi.