Eiropai jāsasparojas
Eiropas Savienība (ES), kas vēl pavisam nesen izvirzīja mērķi kļūt par pasaules lielāko ekonomiku, tagad ir kļuvusi par smagu enkuru globālajai ekonomikai. ES vienotās valūtas bloks jeb eirozona pērn piedzīvoja pamatīgu satricinājumu, jo divas tā dalībvalstis - Grieķija un Īrija - atradās uz bankrota sliekšņa un bija spiestas lūgt starptautisko palīdzību.
Pašlaik eirozonas stāvoklis ir mazliet stabilizējies, tāpēc paniku neceļ arī starptautiskie finanšu tirgi, tomēr situācija var strauji mainīties, jo smagas ekonomiskās problēmas ir divām citām eirozonas valstīm Portugālei un Spānijai, situācija nav spīdoša arī Beļģijā un Itālijā.
Tādēļ šogad ES būs jādara viss, lai nepieļautu citu eirozonas dalībvalstu nokļūšanas pie aizas malas un atjaunotu starptautisko uzticību eiro.
Par pasaules ekonomikas dzinējspēku ir kļuvusi Āzija, un lielā mērā no Ķīnas un Indijas izaugsmes šajā gadā būs atkarīgs, cik stiprs un stabils būs globālais finanšu stāvoklis. Tā kā ES ir Ķīnas lielākais eksporta tirgus, paredzams, ka Pekina pieliks pūles, lai palīdzētu stabilizēt eirozonu. Pirmie darbi jau ir veikti: šomēnes ķīnieši iegādājās Portugāles un Spānijas parādzīmes.
Var notikt revolūcijas
2012. gadā Krievijā paredzētas prezidenta vēlēšanas, un šogad varētu tikt pielikts punkts minējumiem, kurš no politiskā tandēma Medvedevs un Putins tiks izvirzīts par valdošās partijas Vienotā Krievija kandidātu.
ASV vadītajiem starptautiskās koalīcijas spēkiem gaidāmas smagas cīņas Afganistānā, jo sevišķi valsts dienvidos, kur joprojām plašus apgabalus kontrolē islāmistu grupējums Taliban. Šis var būt izšķirošs gads, lai piepildītos amerikāņu plāns par 150 tūkstošu cilvēku lielo starptautisko spēku aiziešanu no Afganistānas 2014. gada beigās.
Liela uzmanība jāpievērš Tuvajiem Austrumiem un Ziemeļāfrikai, jo vairākās arābu valstīs var notikt krasi politiskie pavērsieni, tostarp dažu ilggadēju autoritāro līderu krišana un radikālo islāmistu nokļūšana pie varas.