Sākotnēji plānoja, ka 6. un 7. klasē apgūs pasaules vēsturi, savukārt 8. un 9. klasē - Latvijas vēsturi. Šo ideju kritizēja skolotāji. «Es nezinu, vai 7. klases skolēns, ņemot vērā vecumposma īpatnības, ekonomisko situāciju un motivācijas līmeni, varēs spriest par Otrā pasaules kara notikumiem Eiropā un pasaulē. Tas, ko viņi plāno dabūt gatavu, degradēs vēl vairāk,» par iepriekšējiem plāniem norādīja A. Lange.
Rīgas vēstures skolotāji un vēstures skolotāju metodisko apvienību vadītāji pauduši, ka iepriekš paredzētais modelis nav optimāls, stāsta Valsts izglītības satura centra pārstāve Baiba Bērziņa. Norādīts, ka XX un XXI gadsimta vēsture ir pārāk sarežģītā 7. klases skolēnam. Tiktu arī apgrūtināts darbs ar pašreizējām mācību grāmatām, jo tās nodrošina abu priekšmetu apguvi, bet vienlaikus būtu nepieciešamas gan 6., gan 7. klases skolēnam. Nodalīta priekšmetu apguve saīsinātu Latvijas vēsturei paredzēto laiku, jo 9. klasē būtu jāatgriežas pie pasaules vēstures problēmām. Netiktu arī veicināts patriotisms un izpratne par Latvijas vēsturi, kas bija viens no argumentiem priekšmetu pārdalei, jo tās pasniegšana tikai pēdējās pamatskolas klasēs radītu pārrāvumu problēmu izpratnē.
Arī 6. klases skolnieka māte Dace (vārds mainīts) atbalsta rudenī gaidāmo modeli, jo pamata tēmas apgūstot pārāk vispārīgi un strauji. «Nesen vienā kontroldarbā ielika gan Indiju, gan Ķīnu, kas pašas par sevi ir apjomīgas un svarīgas tēmas. Kaut ko viņi bija apguvuši stundās, bet, gatavojoties kontroldarbam, skolotāja iedeva atslēgas vārdus meklēšanai Google,» stāsta Dace.
Lai gan šo modeli A. Lange atzīst par labāko, viņš norāda, ka problēmas tomēr gaidāmas. Viena no tām varētu būt aizvēstures apguve. «Latvijā un pasaulē tas ir pilnīgi kaut kas cits gan tēmu, gan apjoma ziņā, bet jāmāca būs vienlaikus,» viņš teic. Arī grāmatas neesot piemērotas gaidāmajam modelim, tomēr, kā norāda B. Bērziņa, izdevēji strādājot pie jaunu mācību materiālu izveides, kas rudenī tiks nodrošināti visām skolām.