Straujai ekonomikas augšupejai un ienākumu palielināšanai plāna nav, tādēļ valdībai būs jāturpina pieņemt iedzīvotājiem netīkamus lēmumus. Solītā pensiju (kaut tikai lielo un piemaksu) neaiztikšana diezin vai būs iespējama, pat kārtējo reizi ceļot nodokļus. Un kaut arī viss droši vien notiks kā parasti (pēdējā brīdī pieņems slepenībā sadomātus un cilvēkiem neizskaidrotus lēmumus), tas būs pat ļoti likumsakarīgi.
Tas, ko piedzīvojam, ļoti līdzinās Dr. M. Lutera rakstītajam par XVI gadsimta Vāciju: «Tā vecāki paši neprot neko, viens muļķis audzina otru - kā paši dzīvojuši, tāpat dzīvo arī bērni.» Jo valdība vairs taču nav mums okupācijas varas iecelta, bet pašu vēlēti deputāti, kas, viņuprāt, to labāko vien lēmuši. Par pensijām spriež tie, kurus tagadējie pensionāri izskolojuši. Kādas nu vērtības parlamentāriešiem ieaudzināja, pie tādām arī turas.
Ar muti, protams, tautas kalpi Rīgā, taču ar darbiem aizkrāsnē. Skaitļos nepamatotas pensiju sistēmas veidošana un turēšanās pie tās deputāta krēsla dēļ ir savu vecāku krāpšana, nevis godpilna attieksme pret viņiem. Bet, tā kā arī vecāka gadagājuma vēlētājiem patīk, ka viņus māna un apbur ar priekšvēlēšanu meliem, tad ir tikai likumsakarīgi, ka deputāti bez sirdsapziņas pārmetumiem balsos nevis par ilgtspējīgu pensiju sistēmu, bet īslaicīgu noturēšanos amatā.